Skatē ar izrādi piedalās Liepājas Tautas teātris, ko vada Ināra Kalnarāja un ar divām izrādēm – Liepājas Neatkarīgais teātris, ko vada Daina Kandevica, informē kultūras centra pārstāve Iveta Štelmahere.

Pulksten 12.30 Kultūras namā ”Wiktorija” būs skatāma Liepājas Neatkarīgā teātra izrāde ”Viss par sievietēm”, kas Vara Siliņa režijā tapusi pēc horvātu dramaturga Miro Garvana lugas motīviem.

Ar M.Garvanam raksturīgo humoru lugā attēlots cilvēces jaukākās puses ne tik vieglais liktenis – mīlestība, draudzība, karjera, vientulība, bēdas un prieks. ”Tas ir spilgts un spraigs stāsts par sievietes dvēseli un likteni,” stāsta V.Siliņš.

Pulksten 14 Liepājas Latviešu biedrības nama Kamerzālē Liepājas Tautas teātris skatītāju un žūrijas vērtējumam nodos dzīvi apliecinošu koncertuzvedumu ”Tā kutēja dvēsele”.

Uzvedums tapis pēc kolektīva veidota scenārija ar leģendārā liepājnieka Olafa Gūtmaņa dzeju un latviešu tautasdziesmām.

”Skatītāji aicināti brīvā un nepiespiestā gaisotnē izbaudīt romantisko un lirisko dzejas skanējumu, līdzdziedāt un līdzspēlēt,”

aicina režisore Ināra Kalnarāja. Ieeja bez maksas.

Pulksten 15 Kultūras namā ”Wiktorija” Liepājas Neatkarīgā teātra izrāde ”Nepiedienīgs sludinājums”, kas pēc liepājnieka Rodžera de Kūra lugas motīviem tapusi Dainas Kandevicas režijā.

Izrādē runās par patiesām vērtībām, kurām pretstatā izveidojusies iedomu un standartu pasaule ar visām klišejām un savām vērtību mērauklām. Groteskām situācijām vienos svaru kausos pretī tiks izspēlēts patiesais – cilvēciskais. ”Un lielākā no šīm vērtībām, protams, ir mīlestība – cauri gadiem, cauri laikiem, pāri kilometru tūkstošiem,” uzsver režisore.

Reģiona skates dalībniekus vērtēs Latvijas Nacionālā kultūras centra apstiprināta žūrija trīs teātra mākslas ekspertu sastāvā – teātra zinātniece Evita Mamaja, teātra kritiķis un laikraksta ”Diena” žurnālists Atis Rozentāls, Latvijas Kultūras akadēmijas profesors un Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītājs Jānis Siliņš.

Žūrija katramiestudējumam piešķirs punktus no 1 līdz 10 par katru vērtēšanas kritēriju: literārā materiāla izvēles atbilstība, režisora darbs, aktieru darbs, scenogrāfija/vizuālais noformējums un izrādes koptēls.

Maksimālais punktu skaits, ko katrs žūrijas eksperts reģiona skates dalībnieka iestudējumam var piešķirt, ir 50 punkti.

Kā pastāstīja Latvijas Nacionālā kultūras centra Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības nodaļas amatierteātru eksperte Dace Vilne, lai izvērtētu amatierteātru iestudējumu kvalitāti un noteiktu labākos, skate notiek divās kārtās – reģionālās skates un fināls.

Pēc visu reģiona skatēm pieteikto izrāžu noskatīšanās, 10 veiksmīgākos iestudējumus žūrija izvirzīs ”Gada izrāde 2022” finālam, kas norisināsies 11. un 12. martā Rīgā.

Savukārt amatierteātri, kas ar latviešu autoru darbiem būs piedalījušies skates ”Gada izrāde 2022” finālā, pēc žūrijas ieteikuma tiks rekomendēti, piedalīties šā gada vasarā notiekošajos XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos.

Svētkos piedalīsies arī amatierteātri, kas ar latviešu autoru darbu iestudējumiem bijuši skates ”Gada izrāde 2018”, ”Gada izrāde 2019”, ”Gada izrāde 2020” vai ”Gada izrāde 2021” finālos.

Pēc reģiona skates žūrijas ieteikuma, dalībai Svētkos var izvirzīt arī amatierteātrus, kas būs piedalījušies reģionu skatēs ar iestudējumiem no Latvijas Nacionālā lugu konkursā godalgoto lugu krājuma un tos amatierteātrus, kuri piedalījušies reģionu skatēs ar iestudējumu ”Teātri spēlējas ar Dziesmu dziesmu spēlēs”.