I. Pīgozne stāstīs par brunču vēsturisko attīstību no pirmajām ziņām par tiem līdz 19. un 20. gadsimta mijai.

Pētniece runās par mūsdienu Latvijas teritoriju, taču ar piemēriem arī ārpus tās.

Galvenās tēmas būs saistītas ar brunču izcelsmi un to ciešo saistību ar priekšautu; varēs uzzināt, kā vēsturiski attīstījušies brunču piegriezumi un krāsas; kādas liecības saglabājušās muzejos un cik senas tās ir.

“Ne par brunčiem, ne par kādu citu aspektu latviešu apģērba vēsturē nav zināms viss, taču vismaz centīšos dalīties ar to, kas ir atklāts zinātnisku pētījumu rezultātā,”

saka pētniece.

Lekcija notiks Liepājas Latviešu biedrības nama izstāžu galerijā, kurā līdz 23. oktobrim apskatāma Tautas lietišķās mākslas studijas “Liepava” izstāde “Kupli, koši brunči – tautastērpa vizītkarte”.

“Šodien daudzi meklē veidus, kā apzināties un saglabāt savu nacionālo identitāti,

tostarp, mūsu studijas dalībnieces, kuras diendienā nodarbojas ar latviešu tradīciju izzināšanu,” pastāstīja TLMS “Liepava” vadītāja Smaida Rubeze.

“Izstādē pievērsāmies brunčiem, kā vienai no būtiskākajām detaļām tautastērpa ansamblī. Esam pētījušas brunču audumu paraugus, kas saglabājušies Liepājas muzeja krājumos un dažādās privātkolekcijās.

Mēs apzināmies, ka priekšā vēl liels darbs un šī sadaļa ir paplašināma ar darba un ikdienas, kā arī bērnu brunču paraugiem un priekšautiem.

Tādēļ uzrunājām Ievu Pīgozni, jo tieši viņa ir pastiprināti pievērsusi uzmanību latviešu tautastērpam un tā izgatavošanas prasmēm.”

Izstādē apskatāma izzinoša etnogrāfisko tērpu brunču audumu ekspozīcija ar novadu anotācijām, kas ļauj izvērtēt Kurzemes brunču aušanas prasmes, kā arī atšķirības dažādos novados un laikos.

“Ievas Pīgoznes stāstījums būs vērtīgs papildinājums šajā izziņas procesā. Aicinām ikvienu interesentu izmantot šo iespēju!” piebilst S. Rubeze.