12. februārī pulksten 17:00 Liepājas muzeja nodaļā “Liepāja okupāciju režīmos” ikviens interesents
aicināts uz pirmo sarunu cikla tikšanos izstādē “Dzintara meklētāji”. Sarunas
tēma būs “Dzintars. Mīti un leģendas”, portālam pavēstīja Liepājas muzeja muzejpedagoģe Astra Dzērve.

Ilggadēja žurnāliste, zīmola “Noķerts Liepājā” veidotāja Ilze Vainovska
stāstīs par dzintara maģiskajām īpašībām, mītiem un
ticējumiem, kā arī gluži praktisku pielietojumu modernā cilvēka dzīvē.

Viena no teikām vēsta, ka Dievs
sākumā radīja divas Saules, bet vienu iemeta jūrā, kur tā sasprāga gabalos un
radās dzintars. Rudenī, ziemā, agrā pavasarī, kad vienīgās saules par maz,
Baltijas jūras krastā nāk dzintars – otra saule – dzimtas un mājas sargs, kas
palīdz atrast ceļu veļiem, saņemt spēku un palīdzību no senčiem.

Tā būs saruna par dzintara
ķeršanu un atradumiem tepat Liepājā, unikālā vietā Kurzemes piekrastē, kur
straumju un valdošo vēju ietekmē krastam pietuvojas dzintars. Liela veiksme tad
ir atrast dzintara gabaliņus krastā, bet, lai dabūtu vairāk un lielākus
gabalus, ir jābūt ķērājam. Tad jāņem rokās ķesele un jāiet zvejot dzintaru.

Tā būs saruna arī par to, kā
neparastā veidā no dzintara darināt kaklarotas un rokassprādzes, kad katrs
dzintars tiek iemezglots, nenodarot pāri tā bioloģiskajam laukam, un saglabāts
tāds, kādu jūra to izmetusi. Neapstrādāts dzintars ir dzīvs, spēcīgs un kalpo
ne tikai kā rotaslieta, bet arī amulets – veiksmei, veselībai, der imūnsistēmas
stiprināšanai un darbaspēju paaugstināšanai. Dzintars ir kaut kas vairāk kā
skaists materiāls.

Savukārt 26. februārī pulksten 17:00 notiks saruna ar Dekoratīvās
mākslas un dizaina muzeja izstādes “Dzintara laikmets” kuratori, mākslas
zinātnieci Inesi Baranovsku.

Tematiskā krājuma izstāde “Dzintara meklētāji” veidota, lai parādītu Baltijas jūras krastā izskalotā saules akmens
daudzveidību un krāšņumu liepājnieku darinātos priekšmetos.

Krāšņais jūras krastā atrastais saules akmens izstādē saistāms ar 82
Liepājas muzeja krājuma priekšmetiem – tautas lietišķās mākslas studiju “Dzintars”, “Kursa” un kombināta “Māksla” meistaru 1980. gados darinātām
dzintara rotām – saktām, piespraudēm, aproču pogām, gredzeniem, kaklarotām,
dzintara kuloniem.

Izstādi papildināta ar 1960. gadā ražoto radio uztvērēju “Dzintars”, kā
arī izcilā latviešu gleznotāja Edgara Iltnera (1925-1983)
darbu “Dzintara meklētāji” (1959). Viņa 1950.-1960. gadu mijā radītie
darbi ar dzīvi apliecinošiem tēliem ievadīja jauna laikmeta sākumu latviešu
glezniecībā.

Edgars Iltners, būdams viens no skarbā stila paaudzes
klasiķiem un socreālisma modernizētājiem, pēc formas un satura jauninājumiem
tiekdamies, pārsteidza laikabiedrus ar negaidītiem individuālā rokraksta
pavērsieniem.

Dzintars savu aktualitāti nav zaudējis arī mūsdienās – tā
vārdu pasaulē nes daudzveidīgi dzintara darinājumi, kosmētika, pārtikas preces
un galu galā arī Dzintara vārdā nosauktie vīrieši. Katram dzintars saistās ar
ko citu: vienam – ar sauli un jūru, citam – ar Liepājas pilsētu, kuras jūrmalā
kādreiz meklēts dzintars.

Sadarbībā ar Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju, izstādi
lieliski papildina Māra Maskalāna fotogrājijas. Fotomākslinieks ir portretējis
Latvijas Dzintarus – dažādu profesiju vīriešus, kuru vārds ir Dzintars.

Māris Maskalāns (1971) ir profesionāls operators un režisors, kurš kopš
Kultūras akadēmijas beigšanas strādā Vides filmu studijā par operatoru un
režisoru, fotografēšanu saglabādams kā hobiju.