Pats mākslinieks gan saka, ka šī neesot domāta kā jubilejas izstāde. “Man svarīgi bija, lai visi savējie – draugi un radi – te sanāktu bariņā. Jā, fotografēšana īsti nav tas, ar ko es nodarbojos, bet šī lietiņa ir mans vaļasprieks, kā es saku – no darba brīvajā laikā,” teic A. Grebis.

Rotkalim šī ir pirmā fotoizstāde, šai jomā viņš sevi pieticīgi sauc par amatieri. “Briesmīgi grūti man gāja, lai saņemtos to visu izlikt. Es vienmēr esmu ļoti paškritisks un fotografēšanā esmu diezgan liels profāns – tāds kārtīgs amatieris.

Negribu, lai mani uzskatītu par baigo fotogrāfu: kā es māku, tā es mauju, – apmēram tā.

Bet man patīk meklēt emocijas, noskaņas, un es izdomāju, ka to var tā smuki salikt bildēs,” viņš pastāsta.

Apskatei izlikti pēdējo divu gadu laikā uzņemtie foto, un mākslinieks atzīmē, ka eksponējamos darbus bijis grūti izvēlēties – gadu gaitā fotogrāfijas savākušās vairākiem tūkstošiem. “No visas kaudzes izlasīt ārā kaut ko – tas man sagādāja lielākās šausmas. Es jau smejos, ka jāņem “Lielā dzintara” zāle, lai varētu visu salikt, un tā arī tad vēl būtu par mazu,” nosaka mākslinieks un piebilst, ka katru dienu varētu ierasties “Ludviķī” un sienas izrotāt ar ko jaunu.

Izstādei viņš devis nosaukumu “Vakars klāt” – tajā redzami liedaga skati, saulei rietot.

“Par mani jau smējās: ko tad tu tik ātri, ka saki – vakars klāt? Bet es saku, ka vakari jau mēdz būt gari. Tai dzīvē ir noiets, un tad te ir tās bildes par to vakaru,” teic A. Grebis.

Fotogrāfijas, kurās redzams sadzīviskais, tik ļoti pie sirds neejot. Kā saka pats mākslinieks, dzīves mirkļu iemūžināšanā pats galvenais esot tvert izjūtu.

Sevišķi mīļa A. Grebim ir fotogrāfija, kurā redzamas vārnas, skatoties uz sauli. “Es domāju, kāpēc vienmēr, kad riet saule, pilna jūra ar vārnām sēž un visas skatās, kā saule riet? Tad nu iznāk, ka vārnām patīk saulrietus skatīties un man arī – tad nu es tai vārnu barā,” viņš smej.

Izstāde “Vakars klāt” mākslas salonā “Ludviķis” būs skatāma līdz marta vidum.