Aplūkojami krājumi, kas veidos topošā interjera muzeja saturu
liepajniekiem.lv
Trešdien, 10.jūlijā, pulksten 17 Liepājas muzejā atklās izstādi ”Ceļā uz 17.-19.gs. interjera muzeju Liepājā Kungu ielā 24”, kur būs skatāma daļa no muzeja krājuma, kas veidos topošā interjera muzeja saturu.
Liepājas muzejs jau vairākus gadus sadarbībā ar arhitekti Liesmu Markovu mērķtiecīgi strādā, lai meklētu priekšmetus topošajam muzejam, piešķirtu Kungu ielas namam tā laika klātesamības sajūtu, vēsturiskās noskaņās, veidojot apmeklētājiem piedāvājumu ar iespēju atgriezties un iejusties pagātnē. Gan Latvijā, gan ārvalstīs, kopīgi ar kolekcionāriem un muzejiem, tiek meklētas mēbeles un sadzīves priekšmeti, vēsta muzeja direktore Dace Kārkla.
Pašlaik nams Kungu ielā 24 piedzīvo savu renesansi jeb atjaunotni. Paredzēts, ka 2021. gadā tajā atvērs pirmo 17.- 19. gadsimta interjera muzeju Liepājā.
Ēkas pirmajā stāvā būs iespēja ielūkoties gaļas brāķera Dāvida Hoijera atraitnes Margarētas Hoijeres kundzes viesu istabās un viņas privātajās dzīvojamajās telpās, kā arī darbosies 17. gadsimta krogs. Savukārt otrajā stāvā, kas saistīts ar ēkas vēlāka laika izbūvi, būs 19. gadsimta Liepājas notāra Kristofa Vilhelma Stendera dzīvoklis.
Vēstures avoti liecina, ka 1788. gadā dzīvojamo namu un tam piederošo spīķeri, brūzi, dārzu un pļavu iegādājās Kristofs Ludvigs Lorčs. Nams un krogs no 1835. gada ir notāra Kristofa Vilhelma Stendera īpašums. 19. gadsimta ēkas otrais stāvs izbūvēts dzīvojamām vajadzībām. Sākotnēji dzīvojamās telpas visticamāk bijušas ēkas galos, bet vēlāk stāvs piebūvēts pilns.
17. gadsimtā Kungu iela bija viena no lepnākajām ielām. Liepājā tolaik bija birģeriska pilsēta ar tirgotāju kārtu priekšgalā. 1697. gada pavasarī Hoijeres kundzes apartamentos uz nedēļu ar saviem pavadoņiem apmetās Krievijas cars Pēteris I, izrādot lielu interesi par jūras lietām, kā arī par ostu un kuģu būvi, vēl iekams 1701. gadā tika dibināta Sanktpēterburga.
Pēteris I Krievijas ”Lielās sūtniecības” uz Eiropu (1697.-1699.g.) ceļa sākumposmā, piedzīvojis zviedriskajā Rīgā aizdomu pilnu uzņemšanu, drīz vien atvadījās arī no viesmīlīgā Kurzemes un Zemgales hercoga galma Jelgavā, lai kopā ar 35 personām, kuru vidū bija arī Leforts un Meņšikovs, steigtos uz Liepāju, uzdodamies par sūtniecības kavalieri Pēteri Mihailovu.
No Liepājas viņš ar kuģi devās tālāk uz Pilavu (tag. Baltijsku, ostas pilsētu Kaļiņigradas apgabalā), kur satikās ar Jelgavā atstātajiem sūtniecības darbiniekiem, kopā 270 cilvēkiem. Savā pirmajā ārzemju ceļojumā, kas vēsturē iegāja ar nosaukumu “Lielā sūtniecība”, Pēteris I divu gadu laikā apmeklēja bijušo Livoniju, Kurzemi, Brandenburgu, Austriju, Holandi un Angliju.
Izstāde Liepājas muzejā, Kūrmājas pr. 16/18, būs skatāma no 10. jūlija līdz 22. septembrim.