Programmas vadītājs, arhitekts Agris Padēlis-Līns norāda, ka galvenais esot sagatavot jauniešus ceļam profesijā, jo šis ir tikai sākums.

A. Padēlis-Līns izglītības programmu “Arhitektūra” vada piecus gadus, māca tieši vecāko kursu audzēkņus.

Arī citām LMMDV izglītības programmām ir piesaistīti praktizējoši pedagogi, kas joprojām ir aktīvi savā profesijā.

“Tas ir ļoti nozīmīgs aspekts,” vērtē arhitekts,

“nevis viens otru papildinām paši, bet zināšanas piesaistām no visaugstākās pieejamās profesionāļu vides.”

Pasniedzējs uz Liepāju katru nedēļu brauc no Rīgas. Ne tāpēc, ka jārūpējas, lai jaunie ienāktu profesijā, ne arī tāpēc, ka pats šo skolu savulaik absolvējis.

“Priecājos, ka skola vēlējās piesaistīt tieši manas prasmes, ka pats esmu pietiekams iemesls, lai jaunieši no manis mācītos. Un šo piecu gadu laikā, kopš šeit strādāju, izjūtu patiku to darīt.

Darbs sniedz man gandarījumu. Ir aizkustinoši redzēt, kā audzēkņi izaug savās prasmēs un zināšanās.

Jūtos kā treneris, un trenera gandarījums mācību procesam piemīt.”

LMMDV arhitektūras tehniķa profesiju apgūst četrus gadus. Paralēli vispārizglītojošiem mācību saturā viena trešdaļa ir profesionālie priekšmeti.

Iestājoties priekšstats par profesiju jauniešiem nav pilnīgs, novērojis A. Padēlis-Līns.

Līdz pat 3. kursam arhitektūras tehniķi studē kopā ar interjera dizaineriem, tāpēc gūst priekšstatu par ēku gan no ārpuses, gan no iekšpuses.

Arhitektūras tehniķus sagatavo vairākās izglītības iestādēs Latvijā. Tur jaunieši var iegūt zināšanas un iemaņas arhitektūras procesos un pēc absolvēšanas sākt strādāt arhitektu birojos par arhitektu palīgiem, tāpat būvinspekcijās un pašvaldību būvvaldēs, nekustamā īpašuma vērtēšanas iestādēs utt.

“Galvenais, ko mēs viņos attīstām, – cenšamies sagatavot kā potenciālos studentus dažādās arhitektūras jomas specialitātēs augstskolās.

Arhitekti visi noteikti nebūs, un arī nevajag,”

skaidro A. Padēlis-Līns.

Pagājušajā gadā trīs beidzēji iestājušies arhitektos, viens – būvinženieros. Esot beidzēji, kas pēc tam izvēlas studēt ārvalstīs.

“Kādu varbūt ir vilinājis vārds “arhitektūra”, varbūt tā ir profesijas prestiža sajūta, kas viņus pierunājusi, varbūt tēlainas domāšanas ideja.

Bieži vien tā vienkārši ir vēlēšanās mācīties šajā skolā, bet vēl nav skaidrs, kurā nodaļā. Tad arhitektūras specialitāte krīt kā tāda loze,” par jauniešiem, kas izvēlas programmu, stāsta pieredzējušais arhitekts.

Bet pēdējos gadus arhitektūras nodaļā ir liels konkurss. Pagājušā gadā uz sešām atvēlētajām vietām bija 21 pieteikums, šogad – 24.

“Tas, ka iestājoties jaunieši daudzreiz neapzinās, ko tieši mācības nozīmēs, man pat liekas labi.

Viņi ir vēl neko nemākoši, bet tai pašā laikā laba sagatave, lai pamazām atklātos, ka kāds ir tuvāk šai profesijai vai tomēr tālāk.”

Mācību laikā jaunieši saprot, vai interese ir tik aizrautīga, lai viņi izvēlētos arhitekta profesiju.

“Mēs noteikti vēlamies, lai viņi šo izvēli izdarītu pamatoti; nepārspīlējam un esam priecīgi, ka katru gadu viens vai vairāki iestājas kādā no augstākās izglītības iestādēm, turpinot studijas arhitektūrā.”

Tomēr A. Padēlis-Līns uzskata, ka ne visiem ir jādodas tieši uz arhitektiem, un LMMDV nepielīdzina to “gala stacijai”.

“Kad es 3. kursā satieku audzēkņus, es vienmēr jautāju par iemesliem, kādēļ viņi izvēlējušies šo mācību programmu, kādi ir viņu sapņi. Lielākoties dzirdu, ka, jā, viņi vēlētos kļūt par arhitektiem, bet tas nekad nav tik noteikti.

Es arī nelieku viņiem to apzvērēt. Jo tā ir ļoti sarežģīta profesija, tā ir tik atbildīga un dzīvi pakļaujoša profesija, ka cilvēkam ir jābūt ar brīviem ieskatiem turpināt ceļu tajā. Es arī neskubinu vairāk, kā konkrētais cilvēks vēlas.

Kad 4. kursā sākam runāt par iestājeksāmeniem augstskolās, tad nav tik daudz vairs to jāvārdu no audzēkņiem. Līdz profesijai tomēr ir vēl ceļš, kas ir arī pēc šīs skolas. Un tā ir paša cilvēka uzņēmība.”

13Skatīt galeriju