liepajniekiem.lv
Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas izstāžu zālē patlaban skatāma viņa darbu izstāde “ARTisCOOL!”. “Uztveriet to kā vārdu spēli,” mākslinieks ar smaidu aicina, “ne es tur baigi “kūlais” esmu, bet gan māksla.”
Liepāja – atspēriena punkts
A. Bute ir Liepājas skartais. Savulaik veidojis režisora Oļģerta Krodera izrādēm scenogrāfiju Liepājas teātrī. Kā satikāties? “Mana mamma strādāja Rīgas kinostudijā par kostīmu mākslinieci. Viņa bija pazīstama ar Zoju Zandbergu, aktiera Zandberga sievu.
Kroders 1982. gadā savai izrādei “Gesta Berlings” gribēja Ilmāru Blumbergu par scenogrāfu. Bet viņš tobrīd bija topā, ļoti aizņemts, un tādēļ atteica. Un Kroders no vienas galējības metās otrā – nolēma pamēģināt ar “zaļu gurķi”.
Viņš sāka meklēt, un Zoja teica, ka Skaidrai (Arta mamma Skaidra Deksne – aut.) ir dēls, kurš mācās akadēmijā. Kad Liepājas teātrim bija viesizrādes Rīgā, Kroders ar Aldi Kļaviņu atnāca pie manis uz mājām.
Es biju izmazgājis grīdas, gaidot lielos cilvēkus. Nolika man eksemplāru, sakot: lasi, un strādājam. Tā mēs iepazināmies. Kroders izdarīja man ļoti lielu reveransu, varbūt pats to nemaz nezinot. Uzaicinot mani, vēl jaunu studentu, strādāt teātrī pie lielās skatuves.
Uzticot veidot scenogrāfiju savai izrādei, iedeva tādu kā atspēriena punktu, drošības sajūtu. Un tas bija svarīgi.
Vēlāk es viņam to atdevu ar divām izrādēm – “Aiju” un “Kaiju”. Šīs ir manas vislabākās izrādes, ko esmu taisījis. Kas arī tika novērtētas, bet tas bija domāts Kroderam. Prieks, ka viņš mani paņēma un varējām tik labi sadarboties.”
Izstādē blakus A. Butes gleznām ir arī fotogrāfijas un makets no 1986. gada izrādes “Aija”, atainojot mākslinieka darba gaitas Liepājas teātrī.
Makets ir dublikāts, oriģināls atrodas teātra muzejā. “Bet, tā kā šī man bija mīļa izrāde, es arī gribēju paturēt sev mazu piemiņu par to,” mākslinieks skaidro.
Teātrī A. Bute nestrādā jau ilgus gadus. Pēdējam iestudējumam scenogrāfiju veidojis 2012. gadā Nacionālajā teātrī, kad Valdis Lūriņš viņu uzrunājis, sākot iestudēt Ēriha Kestnera lugu “Trīs vīri kūrortā”.
“Izrāde “nogāja” 10 gadus, tikai pirms pāris mēnešiem noņēma no trases,” stāsta mākslinieks.
Laiks teātrī ir beidzies, viņš saka: “Sapratu, ka esmu sevi izsmēlis, un glezniecība mani paņēma vairāk, tādēļ es aizgāju. Bet tā bija ļoti laba skola, kas ietekmēja arī manas gleznas.
Jo katra mana glezna ir kā maza skatuves režija, kur realizēju savas idejas kā režisors, mākslinieks.”
A. Bute uzskata: teātra vide atstājusi paliekošu iespaidu. “Mēs atšķiramies no tīrajiem klasiskajiem gleznotājiem. Tāpat kā Dimiters, Blumbergs, arī savos ārpusteātra darbos viņi ir savādāki. Teatrālais piesitiens – tas nāk. Un tā ir baigā odziņa.”
Ar gleznošanu nopelna iztikai
Iepriekšējā izstāde A. Butem Liepājā bija pirms septiņiem gadiem viesnīcā “Promenāde”. Sarīkot izstādi LMMDV viņu pamudinājis draugs un studiju biedrs Guntars Ošenieks, kurš kopš janvāra šeit kļuvis par mācībspēku un pasniedz audzēkņiem grafisko dizainu.
“Man jautāja, vai negribu izstādīties jaunajā izstāžu zālē. Paskatījos atsūtītās fotogrāfijas – ārkārtīgi smuka zāle! Lieliska no vairākiem aspektiem – ir dabīgais apgaismojums, ir eleganti koncentrēts mākslīgais apgaismojums uz bildēm, ir iespēja transformēt un salikt stendus, kā tu gribi, un galvenais, tie ir skaisti pelēkā krāsā.”
Izstādē ir aplūkojami A. Butes pļavu smalkumi, kas jau iemantojuši daudzu skatītāju apbrīnu un simpātijas, jo ir tik “dzīvi”, ka, šķiet, var sajust vēju, smaržu, atmosfēru.
Skatāmi arī darbi, kas tapuši īpašā tehnikā, ko viņš izkopis laika gaitā, lai “nav tikai tas otas triepieniņš”. Tas paveikts ar cirkuli un velci. Šis tehniskas paveids ir gana sarežģīts, bet ļoti atraktīvs, prasa daudz laika, pacietības.
Vēl ir A. Butes darbi, kuros iekļautas atsauces uz pagājušo laikmetu – jūgendstila un Art Deco mākslu.
“Izstādē ir tā pati tēma, kas man bija jau iepriekšējos gadus Cēsīs un pagājušo gadu Rīgā. Tās ir divas – ainava un klusā daba,” stāsta A. Bute.
“Pa gadu esmu piegleznojis klāt. Atlasi es uztaisīju tā, lai tomēr ir balansiņš starp abām tēmām.”
Katrai gleznai ir savs uzdevums. Mākslinieks uzskata, ka darbam ir jābūt ar pievienoto vērtību – ko tu ar to gribi pateikt? “Tas viss ir galvā,” atbild mākslinieks uz jautājumu, vai, veidojot klusās dabas, priekšmeti ir nolikti viņa acu priekšā.
Ļoti reti A. Bute savas gleznas pārtaisa. Parasti tās rodas vienā piegājienā, tomēr jaunatvērtajā izstādē ir darbs, kura sākums ir 2017. gads. “Es to izstādu tikai tagad, jo gleznu esmu trīs reizes pārtaisījis. Man nepatika augšējā daļa, man šķita, ka varēju to izdarīt labāk.
Kad to sapratu, tad brutāli, bez žēlastības visu pārtaisīju, nedaudz uzfrišinot arī gleznas apakšu.”
Gleznošana A. Butem ir profesionāls darbs, un vairāk nekā trīsdesmit gadus viņš var atļauties būt tikai gleznotājs. “Es ar to sev pelnu iztiku. Nekādu citu ienākumu avotu man nav, līdz ar to man ir jāstrādā.”
Bet viņš ir viens no tiem laimīgajiem, kam darba process sniedz gandarījumu. “Tu dari, un tas tev sniedz prieku,” viņš atzīstas. “Un, ja sniedz gandarījumu, tad ir rezultāts. Un tas dod motivāciju strādāt tālāk. Ja cilvēkiem patīk – tas ir vēl lielāks impulss. Kas var būt labāk – būt novērtētam un arī prasmīgam sava amata meistaram.”
Tomēr, iespējams, mākslinieka dzīvē gaidāms jauns pavērsiens, jo viņš ir saņēmis uzaicinājumu stāties LMMDV pasniedzēju rindās. “Vēl neesmu izlēmis,” viņš atzīstas.
A. Bute pārliecināts – talants ir viena lieta, pamatā tomēr ir darbs. “Es neteiktu, ka tad, kad mācījos skolā, es būtu bijis īpaši talantīgs. Man bija spīts pierādīt, ka es varu un varu labāk.”
Viņš ir pārliecināts, ka ir vajadzīga liela ticība tam, ko tu dari. “Ir regulāri jātaisa izstādes, jāizliek sevi uz paplātes. Un agri vai vēlu tava glezna atradīs savu cilvēku.”
Izstāde “ARTisCOOL!” LMMDV izstāžu zālē bez maksas apskatāma līdz 10. oktobrim.
Uzziņai
Artis Bute
- Dzimis 1958. gada 30. martā
- Gleznotājs.
- Latvijas Mākslas akadēmijā ieguvis scenogrāfa diplomu.
- Piedalījies daudzās izstādēs Latvijā un ārvalstīs.
- Darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā un daudzu privātkolekcionāru īpašumā.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
