Liepājas domes Finanšu komitejā visi deputāti, izņemot saskaņieti Sergeju Dikterjovu, atbalstījuši koncertzāles projekta virzību, un nolemts, ka pašvaldība slēgs līgumu ar Centrālo finanšu līguma aģentūru, lai koncertzāles būvniecībai varētu izlietot 6 miljonus latu, kuri Liepājai piešķirti no Eiropas Savienības fondiem.

Par to lēmums vēl jāpieņem arī Pilsētas domes sēdē.

Tas nozīmē, ka pašvaldība apņemas būvniecību sākt. Līdz “laimīgām beigām” jānonāk 2015. gadā, komitejas sēdē teicis domes priekšsēdētājs Uldis Sesks. Domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde, sarunā ar “Kurzemes Vārdu” par ēkas būvniecības finansēm bija diezgan optimistiska. Ja pieņem, ka celtniecība nepārsniegs 20 miljonus latu, kā pašvaldība lēmusi agrāk, tad trūkstošā summa esot tikai 2,7 miljoni latu. Pašvaldības rīcībā koncertzāles būvniecībai jau tagad būšot 8,7 miljoni latu – jau minētie 6 miljoni plus 2,7 miljoni no valsts. Bez tam, būvējot ēku, plānots atgūt 3,6 miljonus par pievienotās vērtības nodokļa pārmaksu, savukārt 25 procentus būvniecības izmaksu jāsedz pašai pašvaldībai – tātad 5 miljoni latu no pilsētas budžeta. S. Golde sprieda, ka pavasarī varētu izsludināt būvniecības konkursu.

Tehniskais projekts gan vēl nav akceptēts. Tuvākajās nedēļās tikšot iesniegti projekta labojumi, un nav garantijas, ka nevajadzēs vēl kādus labojumus. Tomēr S. Golde uzskata: “Projekts būs labs, citādi nevar būt, jo ekspertīze būs izieta.” Viņa uzsvēra, ka nav tik būtiski, kādā datumā un cik ātri projektu akceptē, bet gan svarīgi ir tas, lai projekts ir labs.

Komitejas sēdē lēmuma projektu atbalstījis arī opozicionārs Ivars Kesenfelds. S. Dikterjovs sacījis, ka naudu koncertzāles vietā vajadzētu drīzāk piešķirt nabagiem. S. Golde aizrādīja, ka ES un valsts līdzekļus var izmantot tikai tam mērķim, kādam tie piešķirti. Šajā gadījumā – koncertzālei un nekam citam.

Nora Driķe,
“Kurzemes Vārds”