Turklāt Talsos ir iespējams darboties analogās, melnbaltās fotogrāfijas darbnīcā – laboratorijā, kas diennakts tumšajā laikā ikvienam interesentam ļauj iepazīt fotogrāfiju radīšanas procesu sarkanajā gaismā.

Nolasīšanas iespējas mainās

Talsu fotokluba vadītājs un fotogrāfs Uldis Balga atklāj, ka darbnīca radās no impulsa. Tuvojoties Talsu tautas nama 110 gadu jubilejai, radusies vēlme izveidot retrospekciju un atskatīties uz to, kā nams izskatījies sākumposmā.

”Mēs visi fotografējam daudz un dikti, bet, ja pēc 100 gadiem kādam vajadzēs reālu bildi, kur to dabūt? Bildes ir visur un nav nekur. Dators var nokrist zemē, ārējais cietais disks var aiziet bojā…

Reti kurš bildes tur divos ārējos cietos diskos un pārraksta. Mainās nolasīšanas iespējas – disketi vairs nevar nolasīt, kompaktdisku daudzos datoros nevar nolasīt, bet kartiņa var stāvēt, jo materiāls, uz kā izgatavoja vecās kartiņas, ir ilgmūžīgs. Attēls tiek veidots no sudraba sāļiem un nav pakļauts skābeklim – tik ilgi, cik papīra pamatne nes attēlu, tik ilgi tas arī saglabājas.” Pagājušā gadsimta stilā veidotos fotopastkaršu komplektus plānots dāvināt Talsu novada muzejam, kā arī radīt fotogrāfiju izstādi, kas Talsu tautas namā būs aplūkojama decembrī.

Stabils nišas produkts

Ar interesantu izstādi noslēgusies arī cianotipijas darbnīca, kur pirms gada tumšajos un garajos ziemas vakaros fotokluba vadītājs cianotipijās iemūžināja grāmatu ”Kalendārs mani sauc”. Cianotipijas ir alternatīvās fotogrāfijas veids, kas balstās uz dzelzs sāļu jutīgumu pret ultravioleto starojumu. Pateicoties tam, iespējams iegūt fotoattēlu ar spilgti izteiktu zilu toni pat uz parasta akvareļpapīra.

Vēlāk fotogrāfijas gleznotāja Andra Biezbārža izpildījumā pārtapa gleznās. Iespēju turpināt darbu Talsu tautas nama Radošajā sētā un iepazīstināt ar sevi plašāku sabiedrības daļu fotoklubs izmantoja arī šogad. ”Pasludinājām telpu par atvērto darbnīcu – visi, kam šis process interesē, var droši ienākt. Atsaucība nav liela, bet ir pietiekama – pārsvarā darbnīcu apmeklē ģimenes ar bērniem,” atklāj U. Balga.

”Fotopapīrs no vienas puses ir pārklāts ar želatīnu, kurā ir izšķīdināti sudraba sāļi jeb sudraba graudiņi, kas gaismā paliek melni. Lai melno krāsu pastiprinātu, lieto šķīdumu, ko sauc par attīstītāju. Kad attēls ir iegūts un noskalots, to stabilizē,” fotogrammas iegūšanas procesu raksturo U. Balga.

”Šķīdumi nav indīgi, nav kodīgi, bet nav arī veselīgi, tāpēc darbs notiek ar pincetēm. Ļoti būtiska sastāvdaļa, ja domā par ilgmūžību, ir skalošana. Ja grib, lai bilde glabājas un nedzeltē, jāizskalo ķīmija, ar ko tā sasūkusies.

Fotofilmas, attīstīšanas ķīmija un fotopapīri joprojām tiek ražoti – visu vajadzīgo ir iespējams iegādāties tepat Rīgā. Tas nozīmē, ka fotografēšana ar melnbalto fotofilmu un sudraba želatīna fotogrāfiju iegūšana ir stabils nišas produkts. Tikko rūpnīcas kaut kādu iemeslu dēļ pārstās tās ražot, varētu teikt, ka niša būs izbeigusies, jo pašam ražot fotofilmas ir sarežģīti. Tad interesenti samazināsies vēl desmit reižu.”

Domāšana fotogrāfiju kontekstā atšķiras

Darbnīcā iespējams apskatīt arī fotoplates – ar fotoemulsiju pārklātas stikla plates. ”Gaismas jutīgais slānis tiek uzklāts uz stikla. Ir fotogrāfi, kas uz stikla platēm fotografē slavenības – attēls nav kā uz glancētā žurnāla vāka, bet ar saviem defektiem un piesitienu.

Kamerām principi ir tādi paši kā mobilajam telefonam – ir objektīvs, obligāta sastāvdaļa ir tumšā telpa un otrā galā gaismas uztvērējs – agrāk tas bija gaismas jutīgais materiāls, bet tagad – digitālais sensors.

Šīs trīs daļas – objektīvs, tumšā telpa un gaismas uztvērējs – šobrīd ir mērāmi milimetros, bet fizikālie procesi un fizikas likumi ir nemainīgi.

Gribas, lai no zemes virsas nepazūd tas, ar ko es kā fotogrāfs esmu audzis. Ilgus gadus esmu apguvis dažādas tehnikas, nianses un paņēmienus. Man ir prieks, ka klubā ir jaunieši, kas par to interesējas. Viens ir šis process, bet otrs ir domāšana, kas fotogrāfiju kontekstā radikāli atšķiras. Fotografējot ar digitālo kameru, atlases process norit pēc foto uzņemšanas, bet, dodoties dabā ar plato filmu, jādomā pirms foto uzņemšanas.”

UZZIŅAI

Fotogramma – pozitīvs vai negatīvs priekšmetu siluetu attēls, ko iegūst tieši uz fotopapīra, nelietojot fotoaparātu; iegūst ar kontaktmetodi, novietojot objektus tieši uz fotopapīra un eksponējot ar virzītas gaismas plūsmu vai ar projekcijas metodi; izmanto mākslas fotogrāfijā, lietišķajā grafikā, botānikā, kopiju iegūšanai no dažādām detaļām, arī no rasējumiem un grafiskiem attēliem.