Fonda “Liepājas ebreju mantojums” direktore Ilana Ivanova, izlasījusi izstādes nosaukumu, nolēma pameklēt, ko šis vārds nozīmē ivritā. “Mēs nododam no paaudzes paaudzē vārdu “atceries”. Tas Vecajā derībā lietots 148 reizes. Ivritā šis vārds nozīmē līdzjūtības noskaņu. Tas nozīmē atcerēties un paust bažas, rīkoties ar mīlestību, atcerēties ar labvēlību, atsaukt atmiņā, lai neaizmirstu,” viņa atklāja.

Liepājas ebreju draudzes priekšsēdētāja Anna Petrova pateicās par iespēju atklāt unikālo izstādi, kas veltīta holokausta piemiņas saglabāšanai un antisemītisma apkarošanai sabiedrībā, kurā pieaug rasisms un ikdienā daudzi cilvēki cieš no draudiem un vardarbības.

“Izstādes temats ir nopietns izaicinājums mūsdienu sabiedrībai, tas liks aizdomāties, cik trausls ir miers,” viņa teica.

Zviedrijas vēstniece atzīmēja, ka dzīvojam sarežģītos laikos, kad ir ļoti svarīgi būt draugu lokā, kas apvienojas kopīgā balsī, lai novērstu nākotnē nežēlīgus noziegumus. “Es varu to darīt, tikai mācoties no pagātnes, lai cik sāpīga tā būtu, rīkoties, balstoties atmiņās un zināšanās,” viņa teica.

Zviedrija, būdama neitrāla valsts, ir viena no nedaudzajām Eiropas valstīm, kas nav pieredzējusi holokaustu. Tāpat kā citas valstis, tā diezgan negribīgi pieņēma bēgļus un vajātos cilvēkus, atgādināja muzeja “Ebreji Latvijā” vadītājs Iļja Ļenskis. “Izstāde lielā mērā ir mēģinājums atskatīties uz to, kā Zviedrija mēģina runāt par savu lomu holokausta laikā,” viņš teica.

Antisemītisms un rasisms diemžēl nav palicis pagātnē.

Pirms 25 gadiem Zviedrijā tika aptaujāti astoņi tūkstoši skolēnu, un trešdaļa no viņiem nebija pārliecināti par to, vai holokausts patiešām notika.

Tas mudināja valdību izdot grāmatu “Stāstiet par to saviem bērniem”, kuru saņem visas ģimenes ar skolas vecuma bērniem.

Zviedrija arī rosināja starptautiskās holokausta piemiņas alianses izveidi. Šogad tā kļuvusi par organizācijas prezidējošo valsti. Pērn oktobrī Malmē notika Starptautiskais Holokausta atceres un antisemītisma apkarošanas forums, un izstāde tapusi tā rezultātā. “Diemžēl Malme ir pilsēta, kur antisemītisms ir problēma,” atzina K. Hēglunda.

Izstāde apskatāma līdz 25. jūlijam. To piedāvā Zviedru institūts, Zviedrijas vēstniecība Latvijā un muzejs “Ebreji Latvijā”, Liepājā to atbalsta atklātais sabiedriskais fonds “Liepājas ebreju mantojums”, fonds “Uniting History” fonds un Liepājas ebreju draudze.