Attālinās no būvgružu kalniem
Konkursa “Latvijas Arhitektūras gada balva 2024” rīkotāji seko tradīcijai un žūrijā uzaicinājuši iepriekšējā gada laureātus. Šajā sezonā pretendentus vērtēs arī kurzemniece Linda Krūmiņa.
Ieva Vilmane, “Saldus Zeme”
"3K"
Arhitekte izmanto izdevību un ar Kurzemes kultūras pielikuma “3K” starpniecību mudina pieteikt pretendentus. Tos drīkst izvirzīt arī pašvaldības, un kurzemniekiem būtu, ko parādīt.
“Ne vienmēr lieli objekti ir vislabākie. Arī mazie var būt ņipri, ļoti veselīgi un sabiedrībai noderīgi!” speciāliste iedrošina.
Vai jaunā arhitektūra veido Kurzemei tipiskus vaibstus? Linda Krūmiņa izceļ vienīgi Kurzemes piejūru. Tur cilvēki savu dzīvesvietu allaž veidojuši citādāku nekā pārējie kurzemnieki, un vairākas tagadējo īpašnieku iniciatīvas savdabību tikai izceļ.
“Manuprāt, katrā profesijā ir svarīgi redzēt pāri teritoriālām robežām, mūsdienās nav grūti un dārgi to izdarīt.
Taču arhitektūrā jo sevišķi svarīgi just pasaules tendences un būt sazobē ar tām.
Pašlaik ļoti svarīgi ir vides jautājumi, jo būvniecība un būvmateriālu ražošana rada daudz CO2. Arī arhitekti domā, kā problēmu risināt.
Man patīk priekšlikums būvmateriālus izmantot atkārtoti. Ēku projektētājus aicina paredzēt, kuras konstrukcijas un materiāli būs izmantojami, ja jaunā būve pēc gadiem tomēr jānojauc. Nav ekoloģiski un prātīgi visu nevajadzīgo pārvērst būvgružos,” uzsver mūsu novadniece.
Viņa izvēlas dabiskus un ilgtspējīgus materiālus, jo pārējie, tāpēc ka pārlieku pārstrādāti un mākslīgi, neglīti noveco un palielina būvgružu kalnus.
“Turpretim koks noveco skaisti un izmantojams atkārtoti,”
L. Krūmiņa ieminas, kādēļ birojā “MADE arhitekti” koks ir populārs un iestrādāts pat lielās sabiedriskās celtnēs.

Viņa pārliecinājusies, ka dabiski materiāli ir uzticami, piemēroti inovācijām, piedāvā atjautīgus un racionālus risinājumus.
Arhitekte savu profesionālo pārliecību un meistarību slīpējusi katrā projektā un mūžizglītībai atvēlētajās stundās.
“Pēc studijām biju pat ļoti negatava praktiskam un profesionālam darbam. Toties ieguvu ietilpīgu izglītību (mani kursabiedri rada scenogrāfijas, pievērsušies dizainēšanai digitālajā vidē un darbojas citās jomās).
Lai pilnveidotu zināšanas un specializētos, esmu nemitīgi mācījusies no grāmatām un kursos, noderīgu informāciju meklējusi internetā.
Arhitektu vidū izglītība visu laiku ir aktuāls sarunu temats – ir jāzina, kas ir jaunie profesionāļi un no kurienes viņi gūst savas zināšanas,”
Linda piebilst.

Izaugusi arhitektu ģimenē, taču neatceras, ka šajā profesijā būtu speciāli virzīta. Abas ar māsu brīvi jutās gan pie mammas mākslas skolā, gan pie tēta Saldus pilsētas galvenā arhitekta kabinetā.
“Izaugu, vērojot mammu un tēti strādājam un klausoties abu sarunās. Kad bija jāstājas augstskolā, arhitektūra bija pirmā izvēle, taču rezervē bija vēl pāris profesiju, piemēram, ekonomiste. Palaimējās arhitektos iestāties ar pirmo mēģinājumu.”

Vizītkarte
Linda Krūmiņa
- Kuldīgā dzimusi, Saldū skolojusies arhitekte.
- Bijusi pasniedzēja RISEBA Arhitektūras un dizaina fakultātē.
- Latvijas Arhitektu savienības biedre un Ētikas komisijas locekle.
- Izglītību ieguvusi Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātē.
- 2005. gadā izglītojās Dānijas Karaliskās mākslas akadēmijas Arhitektūras skolā.
- 2007. gadā kopā ar arhitektu Miķeli Putrāmu nodibināja biroju “MADE arhitekti”, tā projekti atzinīgi novērtēti Latvijā, Zviedrijā, Somijā, Igaunijā un Slovēnijā.
- 2012. gadā “MADE arhitekti” saņēma Latvijas Arhitektūras gada balvu par Saldus Mūzikas skolas un Saldus Mākslas skolas ēku.
- 2023. gadā “MADE arhitekti” saņēma Latvijas Arhitektūras Lielo gada balvu par Dailes teātra priekšlaukumu un gada balvu par koka biroja ēku Lizumā.
- Eiropas Savienības Laikmetīgās arhitektūras balvai “Mies van der Rohe Awards” izvirzīja Saldus skolu ēku, Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma pārbūves projektu, koka biroja ēku Lizumā, Dailes teātra priekšlaukuma projektu.
- Šī gada martā objekts “Pitraga pietura” nominēts “Jaunā Eiropas Bauhaus” balvas finālam.