“Mēs tevi mīlējām, un tu to zināji,” atvadoties no režisora Oļģerta Krodera teica Valmieras Drāmas teātra direktore Evita Sniedze. Pēdējā gaitā viņu pavadīja cilvēku simti.

Visu pagājušās ceturtdienas rītu Valmieras teātra lielā skatītāju zāle bija ļaužu pilna. Pirms gājiena no teātra uz Dīvala kapiem divas stundas režisors pēdējo reizi atradās uz sava teātra skatuves, kur to sargāja teātra darbinieku veidotā goda sardze. Bet fonā uz lielā ekrāna ikviens varēja vērot kadrus no Krodera dzīves. Ceremonijas beigās tieši pirms gājiena uz kapiem no skatuves atskanēja arī paša režisora runa, kas ierakstīta aizvadītajā gadā, viņa 90. jubilejas svinību laikā.

Un, lai gan fiziski režisors nu šo pasauli ir pametis, nekur jau viņš nav pazudis, atzina ne viens vien bēru viesis. Teātrī glabājas viņa mūža laikā sakrātā bibliotēka – vairāk nekā 10 tūkstoši iespieddarbu, joprojām tiek spēlētas Krodera iestudētās izrādes. Bet, kas vēl svarīgāk, drusciņa no viņa gara spēka un brīvības ir palicis arī ikvienā, kas viņu reiz pazinis.

Ceļu uz bērēm bija mērojuši arī daudzi liepājnieki. Gan Liepājas teātra pārstāvji, gan citi režisora talanta cienītāji. Galu galā daudziem teātra ļaudīm Krodera pēdējā ballīte bija arī lieliska iespēja satikt sen neredzētus draugus. 

Marija Leščinska,
“Kurzemes Vārds”

Foto Lauris Vīksne (F64)

Piemiņas vārdus Oļģertam Kroderam teica mācītājs Krists Kalniņš (priekšplānā).