Klāva Elsberga dzeja ir blīva, ietilpīga un īsta, vīrišķīga, katrs viņa dzejolis ir kā viena atsevišķa pasaule, vesels universs – uzskata aktieris, režisors Leons Leščinskis. Šī dzeja viņam bijusi tuva jau gadu desmitiem ilgi. Izlasīta, izzināta, pārdomāta, izjūtās notverta. Tagad iedzīvināta dzejas uzvedumā “Par mīlestību”, kura pirmizrāde gaidāma jau piektdien, 24. februārī.

Vai tas nav pārgalvīgi šodien iestudēt dzeju? “Tas ir pārgalvīgi,” atbild Leons Leščinskis, dzerot kafiju Liepājas teātra kafejnīcā dažas stundas pirms izrādes “Vecākais dēls”. Acumirklī viņš pašironiski precizē: “Nē, tas nav pārgalvīgi, tas ir neadekvāti. Viennozīmīgi. “Bļitku” vajag taisīt, ja cilvēks ir pie pilnas apziņas. Ja viņš dzīvo savā nodabā, tad viņš taisa Elsbergu. “Bļitku” nevajag pieminēt, puiši apvainosies. Patiesībā ar “Bļitku” viss ir kārtībā. Vajag taisīt gan vienu, gan otru.”

Klāvs Elsbergs bija un ir spožs dzejnieks. Pirms 30 gadiem 5. februārī viņš 28 gadu vecumā mira mīklainā nāvē – izkrītot pa logu, vai tika pa to izgrūsts. Klāva un Leona dzimšanu šķir pieci gadi, un Leons atminas, cik absurda likusies dzejnieka nāve. “Atceros, kā par viņa nāvi uzzināju. Mēs sēdējām vefā, gaismotāju būdā zem skatuves, bijām viesizrādēs,” viņš stāsta, un dzejnieka nāve – “tas bija nenormāli stulbi”.

Bet šodienai ir palikusi K. Elsberga dzeja. Dzejnieka atstātais dzejas mantojums nav plašs, taču nozīmīgs un vērtīgs, atstājis nospiedumus vairākās paaudzēs un aktuāls vēl aizvien. Un tā ir tikai sakritība, ka Leons Leščinskis Klāva Elsberga dzeju iestudē tieši šogad – 30. nāves dienā. Patiesībā iecere par šādu iestudējumu dzimusi jau krietni sen, kopš Leons strādā teātrī.

L. Leščinska grāmatiņa ar Elsberga dzejoļiem atgādina ezi, tā pielīmēta pilna ar līmlapiņām, kas spraucas ārā no grāmatas lapām. Katra no tām ierāda kādu dzejoli. “Katrs dzejolis ir viena atsevišķa pasaule, milzīgs universs, ar ko arī laba dzeja atšķiras no sliktas,” Leons Leščinskis to raksturo. Viņaprāt, Elsberga dzeja ir īsta, ļoti vīrišķīga, viena no vīrišķīgākajām dzejām latviešu literatūrā. “Pie tam nepiespiesti vīrišķīga,” uzsver Leons. “Nevis es cenšos būt vīrietis, bet es esmu.”

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 21.februāra numurā.

#kvards-20170221-09#