Tas bija pirms vairākiem gadiem, kad tagadējais Grobiņas Novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols atstāstīja kādu senu sarunu ar savulaik turīgu lauku māju saimnieci, kura bija atgriezusies no izsūtījuma Sibīrijā. Jautāta par to, vai nav žēl zaudētās saimniecības, sieviete atbildējusi: “Ja nu man arī ir par ko žēl, tad par to, ka padomju varas laikā cilvēki zaudējuši darba tikumu.”

To atcerējos pirms pāris dienām, kad Bārtā notika Ērika Hānberga grāmatas “Janeks uzmeklē Birznieku” atvēršanas sarīkojums. Tā nebija tikai grāmatas autora Hānberga un viena no galvenajiem varoņiem Jura Janeka sumināšana, kā arī atskats uz  otrā galvenā varoņa – Jāņa Birznieka – dzīves gājumu, un pateicība tiem grobiņniekiem un bārteniekiem, kuri palīdzēja grāmatai tapt. Un tā nebija arī tikai savas vēstures apzināšanās, ko ievadīja sirsnīgs atceres brīdis kapsētā pie izsūtījumā Sibīrijā mirušā Latvijas zemkopības ministra trīsdesmitajos gados Jāņa Birznieka piemiņas akmens. Tas bija godinājums darba tikumam. Jo Ēriks Hānbergs savā grāmatā vilcis paralēles starp Birznieku un vēlāko laiku mūspuses lauksaimniecības darbinieku Juri Janeku, uzsverot tādus jēdzienus kā darba tikums un zemes mīlestība. Tās zemes, kas mūs baro, un tās zemes, kurā dzīvojam.

Andžils Remess,
“Kurzemes Vārds”

Andra Gertsona foto

Sirsnīgs bija atceres brīdis pie Jāņa Birznieka piemiņas akmens.

Rakstnieks un publicists Ēriks Hānbergs atcerējās arī savas jaunības gaitas Bārtas pusē.