Muzikāli literārais pikniks, kura viena no autorēm ir K. Tatarinova, lielai daļai publikas bija pārsteigums. Saprotot, ka gaidītās “vieglās mūzikas un dzejas vārsmu” vietā ir kas pilnīgi cits, kāds arī devās prom.

Šī gada Dzejas dienu moto skan “Pastāvēs, kas pārvērtīsies”, un ar to ir daudz kas pateikts, kādēļ atklāšanas pasākumam izvēlēta neparastāka pieeja.

Šogad Dzejas dienas Liepājā veltītas Raiņa 160. jubilejai, un tieši tādēļ par norises vietu izraudzīts parks, kas nosaukts dzejnieka vārdā.

Skatuve bija iekārtota kalniņa pakājē, kur ziemā bērni laižas ar ragavām.

Scenogrāfija jau pašos pamatos radīja sajūtu, ka gaidāms kas neparasts – skatuve bija pieejama 360 grādu leņķī, lai skatītāji varētu vērot notiekošo no visām pusēm.

Tomēr, kā ierasts, lielākā daļa klausītāju tomēr sasēdās priekšpusē, kur bija izlikti soli.

Atbilstoši noskaņai K. Tatarinova ar Liepājas teātra grimētājas Viktorijas Kornhuberes palīdzību pati bija pārtapusi par Raini, iemiesojot arī kaut ko no dzejnieka dzīvesbiedres Aspazijas.

Pie līdzīga sejas apmatojama, kāds bija Rainim, bija ticis arī mūziķis Roberts Dinters, bet Mārtiņam Jansonam tik ļoti nebija jānopūlas, jo bārda bija pašam.

Minētā trijotne, kā arī gaismu mākslinieks Mārtiņš Feldmanis piedāvāja ieskatīties Raiņa dienasgrāmatās. Un šiem tekstiem visapkārt būvētas dziesmas. “Viss notika pēc manām izjūtām,” skaidroja Tatarinova.

“Tas ir tāpat kā ar dzejoli – neviens cits to nevar noskaitīt tā, kā to spēj autors. Tikai viņš zina savas izjūtas, notikumus, iemeslus, kādēļ dzejolis radies.

Šis bija mūsu skatījums uz to, ko esam izlasījuši un saklausījuši,”

viņa skaidroja koncerta būtību. Un godīgi atzina – pat nedaudz gribējies, lai publika paliek “uz pauzes”.

Dzejniece un rakstniece Jana Egle pasākumu vērtēja pozitīvi: “Man patīk visādas avangardiskas lietas. Protams, ņemot vērā, ka tas ir masu pasākums, varbūt bija drusku par daudz avangarda. Bet man bija tieši gaumē. Man patīk eksperimenti ar mūziku. Un teksti, kas skanēja pa vidu, – bija vērtīgi.”

Dzejas dienu publiku bieži veido jaunieši, kurus uz pasākumiem vedina skolotāji. Oskara Kalpaka vidusskolas 11. klases audzēkņi Rūdolfs, Madars un Mareks pastāstīja, ka pēc tam skolā būs jāraksta recenzija.

“Ļoti laba mūzika,”

atzina Rūdolfs, bet Madaram dziesma “Mākonītis un mākonīte” atgādināja bērnības multfilmu.

Puiši palika līdz pasākuma beigām un to izbaudīja.

“Man ir savas attiecības ar dzeju, bet ikdienā to aktīvi nelasu,” sacīja Roberts, kurš koncertu apmeklēja ar mazo meitiņu.

“Lasu tad, kad slāpst. Rainis nav gluži mana pirmā izvēle, bet, protams, novērtēju viņu.

Mums ir daudz brīnišķīgu mūsdienu autoru. Katra paaudze saražo vismaz saujiņu ļoti ietilpīgu dzejnieku – tas ir interesants fenomens.”

Viņu priecēja arī apmeklētāju skaits: “Vienmēr ir prieks, ja sanākušo ir vairāk nekā sēdvietu. Protams, paliek jautājums – kas bija tas centrālais magnēts: Rainis vai Tatarinova?”

Pašu priekšnesumu Roberts vērtēja kā iespaidīgu, drosmīgu.

“Neesam pieraduši, ka eksperimentē ar mūsu etaloniskajiem dižgariem, bet jaunas perspektīvas vienmēr ir veselīgas,”

viņš sprieda.

Divas seniores gan izteicās krietni kritiskāk: “Nezinām, vai kaut kas nebija kārtībā ar skaņu, bet galva pilnīgi džingst! Skaņa bija šausmīga. Dažbrīd pat nevarējām saprast, ko dzied. Cerējām uz vieglu mūziku un dzeju.”

Kāds pāris no malas atzina, ka diemžēl nokavējuši lielāko daļu koncerta. Atnākuši uz pašu izskaņu.

“Cerējām, ka būs garāks un lustīgāks. Tomēr mēs noteikti papētīsim programmu un nāksim uz citiem Dzejas dienu notikumiem. Mēs gan neesam pārāk tuvi dzejai. Bet Rainis jau ir mūsu klasiķis.

Un arī Liepājā ir jauniešu grupa ar šādu nosaukumu – viņi ir ļoti talantīgi mūziķi.”

Mūziķis Roberts Dinters skaidroja, ka šī nebija ierasta skaņa – tā veidota kā telpiska pieredze, lai klausītāji to sajustu ar visu ķermeni, ne tikai ausīm.

“Cilvēkiem pašiem bija jāmeklē sava komforta zona, jo katrā vietā skanējums bija citāds. Mēs paši esam veidojuši līdzīgus projektus, kur skaļruņi izvietoti dažādās vietās, radot sajūtu, ka skaņa nāk no visām pusēm.

Dabā ir tieši tāpat – mēs stāvam blakus, bet katrs dzirdam kaut ko mazliet savu. Tas man šķiet pats foršākais.”

“Muzikāli literārais pikniks noteikti bija cits, jauns un neierasts Raiņa paušanas veids, un esam ļoti gandarīti par mākslinieku paveikto,” vērtējumu pauž Kultūras pārvaldes vadītāja vietnieks Nauris Lazdāns.

“Laikmetīgais bieži ir grūtāk pieņemams konservatīvākai auditorijai. Savukārt jaunieši, kas ar interesi noskatījās visu performanci, liecina par to, ka šādi jauni meklējumi un izpausmes ļauj Raiņa aktualitāti ieraudzīt arī mūsdienās. Starp citu, arī seniori pasākuma beigās aplaudējot cēlās kājās pateicībā un cieņā pret māksliniekiem.”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.