Brocēniešu novadnieks sakomponējis aptuveni 200 dziesmu, gandrīz visām viņš arī vārdu autors.

Par savu pirmo uzskata dziesmu “Tad apstājās laiks”, kuru sacerēja 14 gadu vecumā. Dažus gadus vēlāk jauno autoru pārņēma Latvijā populāru grupu un solistu aizraušanās ar angļu valodu, tāpēc dzimtajā valodā izteicās vien retu reizi. Tagad esot otrādi.

Lauris Valters stāsta: “Angļu valodas vilni radīja “Prāta vētra”, “Jauns mēness” un citas populāras grupas, kuras meklēja veidu, kā izsist logu uz Rietumeiropu.

Godīgi sakot, pēdējos 30 gadus nevienai tas tomēr nav izdevies.

“Prāta vētra”, Intars Busulis un vēl kāds ieguva atzinību pretējā virzienā – austrumos.

Latviešu mūziķi koncertē arī Rietumos, taču publikā visbiežāk ir letiņi, un viņi pieprasa dziesmas dzimtajā valodā. Latvijas mūziķi ik gadu uzstājas angliski starptautiskos mūzikas forumos un konferencēs, taču neredzu, ka tādēļ būtu guvuši globālus panākumus.”

Impulss jaunai kompozīcijai Laurim aizšķiļas noskaņā, kuru radījis kāds notikums, cilvēks, vieta vai vērojumi, savukārt pasūtījuma darbi, vai tas muzikāls fons mākslinieku iznācienam Rīgas svētkos, vai himna skolai, – ar skaidru uzdevumu.

Viņš ieminas: “Iesācējam ir būtiski sakrāt autordziesmu repertuāru, tāpēc arī es radīju vienu kompozīciju pēc otras. Tagad, kad ir, ko izvēlēties koncertam par Latviju, mīlestību, Ziemassvētkiem vai citu tēmu, jāteic, ka vieglāk radīt pasūtinājumus.”

Melodijas un teksta pirmās aprises Lauris nefiksē uz papīra, bet sava telefona piezīmju lietotnē, jo tā vienmēr ir pa rokai.

“No manām dziesmām ne puse nav pierakstīta ar notīm.

Vairākas piefiksējis tēvs Egons Valters, kā arī labs draugs un mūziķis Jānis Miltiņš, dažus desmitus – talantīgs ģitārists un novadnieks Jānis Bērziņš. Kāds varbūt sacīs, ka tāpēc neesmu komponists, taču 95% klausītāju nekad neprasīs, lai aizsūtu viņiem notis.

Priecājos, ka mans tēvs ar notīm pierakstījis jeb skaisti iegrāmatojis visas savas aptuveni 400 sakomponētās dziesmas, taču žēl, ka ieskaņota tikai kripata. Pēdējos 10–12 gadus piestrādāju šajā jomā,” komponists atklāj, kāpēc soloalbumiem izvēlas vēl kāda autora kompozīcijas un uzņemas vadību tēta dziesmu ierakstu projektos.

Lauris sevi uzskata par veiksminieku, jo atradis divus mūzikas producentus un aranžētājus, kuriem uzticēt savu dziesmu skanējuma slīpēšanu un bagātināšanu.

“Martā klajā laidu albumu “Ārpus laika”. Ar astoņām kompozīcijām strādāja Reinis Briģis, ar pārējām piecām – Jānis Miltiņš. Grupā “ēnas” skices līdz galam izstrādājām mēģinājumos, kad katrs grupasbiedrs izdomāja, ar kādām ritma un skaņu tēmām tās papildināt,” mūziķis šodienai pretstata periodu no 2000. līdz 2022. gadam.

Dziesmas tapšanas pēdējā posmā tiek piesaistīti mūziķi. Reinis ir ģitārists, bet Jānis pārvalda taustiņinstrumentus, tādēļ ierakstam visbiežāk vajadzīgs bundzinieks un basģitārists.

“Viņiem nekas nav jāizdomā, vien jāizpilda konkrēts paterns. Mēs varētu izmantot datora radītas skaņas, 80% klausītāju tās neatšķirtu no dzīvā skanējuma, taču 

mums pašiem svarīgi, ka spēlējis cilvēks.

Mūsdienās vairs netērējam tūkstošus, lai uz nedēļu vai divām noīrētu studiju. Daudziem profesionāļiem mājās radīti apstākļi, lai paši ierakstītu savu spēli. Producenti strādā ar elektroniski saņemtu skaņas celiņu,” novadnieks atklāj darba aizkulises.