Pie nama F. Brīvzemnieka
ielā izkārts Latvijas karogs, deg lāpas, liegi un klusi krīt sniegs.
“Toreiz bija saulaina diena un sniega kārta bija plānāka nekā
šodien,” kafejnīcas “Kursas putni” rīkotajā dziesmu un barikāžu
laika atmiņu vakarā atceras liepājniece Inta Vanaga, kura 1991. gada
janvārī bija Liepājā un sargāja televīzijas torni.

Kafejnīcā “Kursas putni” sestdienas
vakarā cilvēki pulcējas uz dziesmu un barikāžu laika atmiņu vakaru. Ir pagājuši
25 gadi. Pārsteidzošā kārtā liela daļa atnākušo ir jaunieši. Kāda liepājniece
Ligitas kundze, tāpat kā barikāžu laikā, atnākusi ar pašceptu plātsmaizīti un
labprāt cienā. Tāpat kā toreiz skan dziesmas.

Dziesminieks Uldis Kākulis ceļā no
galvaspilsētas kavējas, ģitārām rokās tautasdziesmu pavedienu raisa Liepājas
dziesminieki Inese Sērdiene, Sanita Stepena, Jānis Rūcis. Tās skan mierīgi, bet
spēcīgi un maģiski. Vēlāk pievienojas arī gaidītais dziesminieks U. Kākulis,
kurš dienu iepriekš uzstājies barikāžu atceres sarīkojumā Doma laukumā Rīgā.
Viņa balss dziesmās skan skaļi un stingri, aizraujot līdzi arī pārējos
sanākušos un vedinot atcerēties, kāds spēks pieder dziesmai.

Vēlāk skan arī līdzi dziedamās, kā strēlnieku
dziesma “Es katru sestdien’s vakaru”, Raimonda Paula “Dziesmiņa
par prieku” un citas, un līdzi dzied ne tikai seniori un cilvēki vidējos
gados, bet arī jaunieši. Visi jūtas vienoti un saistīti, un I. Sērdiene
cer uz šādu kopības izjūtu arī ikdienā.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 19. janvāra numurā.

#kvards-20160119-01#

12Skatīt galeriju