Angļu valodā grāmata lasītājiem pieejama kopš 2021. gada.

Fonda “Liepājas ebreju mantojums” direktore Ilana Ivanova notikumā sanākušajiem atzina, ka atvēršanu vēlējušies veidot kā ģimenisku, liepājnieku saietu.

“Ne tikai ebreju, bet vispār liepājnieku,” viņa sacīja,

“jo katru reizi, kad Džordžs ierodas Liepājā, viņš saka: es esmu liepājnieks no Čakstes skolas!”

Vakarā pirms grāmatas atvēršanas I. Ivanovai bijusi saruna ar autoru, un viņš bijis ļoti satraukts un pārdzīvojis, ka nav varējis atbraukt.

Savā vēstulē, kas klātesošajiem tika nolasīta, viņš pateicās visiem, kas speciāli atbraukuši uz Liepāju, lai piedalītos tās atvēršanā. “Es patiesi nožēloju, ka neesmu kopā ar jums pilsētā, kurā esmu dzimis un mīlu, un esmu apmeklējis daudzas reizes kopš 1990. gada,” viņš rakstīja, uzsverot, ka

atmiņas par Liepāju bērnībā ir ļoti dārgas.

Dž. Švāba memuāru grāmatas “Izdzīvojušā bērna odiseja. No Latvijas caur nāves nometnēm līdz ASV” atvēršana ir ļoti svarīga mums, atzina I. Ivanova, piebilstot, ka pārliecināta – arī visai Latvijas sabiedrībai. Grāmata ir vērtīgs un nozīmīgs vēsturisks dokuments, patiesa grāmata, savukārt pauž tā lasītāji.

Dž. Švābs savas dzīves laikā pieredzējis šausmu pilnus gadus, viņam izdevās izdzīvot Liepājas geto, pēc tam Kaizervaldes koncentrācijas nometnē un koncentrācijas nometnēs Vācijā.

1947. gadā kopā ar māti viņš emigrēja uz ASV, kur joprojām aizrit viņa ikdiena.

Par to, kā spējis tikt galā ar drūmo pagātnes mantojumu un sākt runāt par to, Dž. Švābs grāmatā sacījis: “Vidusskolā, koledžā un augstskolā, kur Ņujorkā mācījos, uzzināju no skolotājiem un grāmatām, ka kari ir konstanta parādība cilvēces vēsturē.

Protams, ka tas nozīmēja, iespējams, simtiem miljonu nežēlīgi nogalinātu cilvēku, dzīvībai bīstamus ievainojumus, izpostītas ģimenes.

Skatoties uz pasaules vēsturi no šāda racionāla skatu punkta, mans gadījums nešķita unikāls un likās, ka es tur nespēju neko mainīt. Sapratu, ka man jāstājas pretī realitātei un nevilcinoties jāsāk runāt par šausmīgajiem pagātnes notikumiem.

Turklāt holokausts, kas bija izplānots, lai iznīcinātu veselu tautu, pievienoja kara jēdzienam jaunu dimensiju… Man šķita – tā kā antisemītisms ir garīga rakstura traucējums, to var labot, cilvēkus izglītojot.”

Grāmatas atklāšanā klātesoši bija augsti viesi, tai skaitā Latvijas vēstnieks ASV Māris Selga, kurš ar Dž. Švābi ir pazīstams personīgi un plāno ar viņu tikties atkal septembrī Ņujorkā.

Savā uzrunā viņš pauda prieku, ka Švāba kungs sākotnēji grāmatu uzrakstījis angliski. Jo to varot pasniegt starptautiskai sabiedrībai, tādējādi arī iepazīstinot ar Latviju.

I. Ivanova grāmatas svinīgajā atklāšanā klātesošos veda virtuālā pastaigā pa Liepāju Dž. Švāba acīm, iepriekš sagatavotā prezentācijā atlasot vēsturiskus attēlus no vietām Liepājā, kas profesoram bija svarīgas bērnībā, – Graudu iela 27 un tās apkārtne, kinoteātris “Palass”, Bonica konditoreja, ebreju tenisa klubs “Sarkanbalts”, pludmale utt., noslēgumā daloties ar atmiņām no samērā nesenas pagātnes – konferencēm, saietiem u.c. notikumiem, kuros sanācis tikties.

Dž. Švābs ir ASV “Jewish Survivors of Latvia” viceprezidents, atklātā sabiedriskā fonda “Liepājas ebreju mantojums” līdzdibinātājs, Rīgas Ebreju kopienas Eleonoras Švābas bibliotēkas aizbildnis, bijis Latvijas vēsturnieku komisijas loceklis, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.