XXX
gar strauju asiņu strāvu
eju prātīgi garām
tā esību apdraud
kā atvaru vērpetēs
zemūdens nimfas 

atver āderu urgas
kā zilgmains asmens

un mana vieta
no kā baidījos
būs kopīga likteņupe
ko skumdina
nospraustais ceļš

XXX

grimstošās naktis redzošie rīti
es iros un peldu dziļos ūdeņos
pēc visa neredzētā
ko tikai redzu
pēc visa nesagaidītā
kas sagaidīts
pāri kā mistika
pāri kā gars
stāv noslēpums
pilns ticības sev

XXX

kā stundnesis kā kokā vārpsts
pār kuru varas nav
kā atstumtais no dzīru galdiem
kā atšķelts grauds no vārpas
kā gaismas šķelda tumsas zobos
kā aklo gaismā redzokļi
tik atvērta kā bērna dūrīte
kad diena zeltīta mums šķiet
ir Radīšana

XXX

tevī bija Dievs
jau pirms dzimšanas
tu nesastapi viņu
ejot pie sevis
jo viņš aizgāja pie cita
neticīgā
un gribēja pilnveidoties
lai nāktu pie tevis
uguns veidolā

bet izrādās tu
viņu negaidīji
jo nebiji ticošs sev
bet parasts ticīgais

XXX

kur koku tercīnas
ezeru zemei
meža simfoniju raksta
čamā čanga putru
čivlis kā Siāmas dvīnis
kā gulbis ar līdaku
velk ratus uz katru pusi
līdz apstājamies Vidienā
kur medus tek gar zodu
un mutē tiek
pēc braucu trijjūgā
uz Kurzemīti
līkumiem vien
uz cūku bērēm

BRINDA CERIŅA

____________________

Ikviens, kuram ir vēlme dalīties savās emocijās, aicināts rakstīt un sūtīt savus darbus uz e-pastu [email protected].