29. septembrī
pulksten 16:00 uz Miķeļdienas svinībām folkloras centrā “Namīns” aicina latviešu
tradīciju popularizētājas – “Atštaukas”. Būs rotaļās iešana un sadziedāšanās ar
Liepājas Bērnu un jaunatnes centra fokloras kopu “Ķocis”, piedalīsies ziedu
dizaina studija “Liepzars”. Māksliniece Dace Lanka no dabas materiāliem mācīs
pagatavot košas rotas.

Kā portālu informēja folkloras kopas “Atštaukas” pārstāve Ināra Kalnarāja, 29. septembrī svin Miķeļdienu,
kas ir rudens saulgrieži, kad diena un nakts ir vienādā garumā. Ziemeļu puslodē pēc Miķeļiem saule mazāk
apspīd zemi, dienas kļūst īsākas un naktis garākas. Miķeļi ieskandina ziemas
laiku. Līdzīgi citiem saulgriežiem latviešu gadskārtā, arī Miķeļi tiek atzīmēti
ar svinībām.

Līdz ar Miķeļdienu svin arī
apjūmības. Šajā dienā tiek pabeigti visi zemes darbi un svin ražas novākšanu.

Viena no apjumību
galvenajām izdarībām ir Jumja notveršana. Jumis ir auglības Dievs, simbols,
kurš dzīvo labības laukā. Agrāk to patiešām darīja un tas notika tā: Saimnieks
pļāva lauku, no ārmalām uz vidu, tādējādi neļaujot Jumim aizbēgt. Un tad, kad
pa vidu paliek vairs tikai mazs pleķītis, atnāk visa saime un ķer Jumi. To dara
dažādi: viens variants – mazo saišķīti, kas paliek pa vidu sasien kopā un
atstāj, otrs variants – tam uzliek virsū akmeni un tādā veidā Jumis tiek
saķerts, trešais – no vārpām sapin vainagu un uzliek saimniecei galvā.
Galvenais ir Jumi saglabāt līdz nākamajam gadam, lai arī nākošajā gadā būtu
svētība.

Latviešu tradīciju pazinēji atzīst, ka mūsdienās visi ar vērienu svin
Ziemassvētkus, Lieldienas, Jāņus, taču Miķeļdienas svētki ir nedaudz atstāti
otrā plānā. Iespējams, tas ir tāpēc, ka tie vairāk saistīti ar lauku kultūru,
ar ražas novākšanu, un ne visiem šobrīd tāda ir.