Apslēpts talants un nepelnīti piemirsts – izskanēja izstādes atklāšanā par V. Gūtmani.

Pēc kolekcijas iegādes “pa lētu naudu”, kā sacīja A. Ivanovs, kādu laiku tie gulējuši plauktā, līdz dzīve savedusi kopā ar galdniekmeistaru Aivaru Doni no Zirņu ielas. Viņa rokām katra glezniņa skaisti ierāmēta.

Atkal pagājis kāds laiks, līdz vienā reizē Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla un uzņēmējs Visvaldis Vecvagars V. Gūtmaņa darbus novērtējuši kā izstādes vērtus.

A. Ivanovam jau ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar Liepājas muzeju, tādēļ atsaucies arī šajā reizē.

Iepriekš izstādīti mākslinieka Visvalža Ziediņa darbi, bet vēl šobrīd muzeja lielajā zālē ar A. Ivanova atļauju apskatei izlikta garšvielu trauciņu kolekcija, papildinot sudrablietu izstādi.

Liepājas muzejs, atverot izstādi, uzsver, ka

V. Gūtmanis visu mūžu dzīvojis un strādājis vēju pilsētā, ir atstājis nozīmīgu, bet līdz šim nenovērtētu māksliniecisko mantojumu.

Izstādē skatāmi teju 60 viņa zīmējumi, grafikas un akvareļi. Bet tā ir tikai neliela daļa no mākslinieka darbiem, kas ir A. Ivanova kolekcijā. Kopā to ir ap 200.

Savas dzīves laikā V. Gūtmanis sev raksturīgā rokrakstā meistarīgi atainojis vietējās dabas skaistumu, kā arī zīmējis plenēra darbus dažādās Latvijas vietās.

Mākslinieks veidojis arī portretus, pašportretus un ekslibris grāmatām, neskaitāmas afišas, plakātus un izrāžu programmiņas. Un daļu no tām var lūkot muzeja mazajā izstāžu zālē.

“Mierīga, brīnišķīga, darbi runā paši par sevi,”

kopējo sajūtu raksturo muzeja direktore D. Kārkla.

Atbildot uz jautājumu, kādēļ izlēmis nopirkt V. Gūtmaņa darbus, kolekcionārs A. Ivanovs portālam sacīja: “Man šķita, ka tā ir liela vērtība. Turklāt mākslinieks ir strādājis tikai sev raksturīgā stilā.

Ja viņa glezniņām noliktu blakus citu autoru darbus, ļoti labi varētu atpazīt, kuri ir Gūtmaņa darbi. Viņa stils ir kaut kā ļoti īpašs. Interesanti, ka viņš bijis pilnīgs autodidakts, viņam nav bijusi nekāda akadēmiskā izglītība.

Man ir vēl diezgan daudz viņa darbu uzmetumu, kur var redzēt, ka viņš ir trenējies zīmēt kaut kādus dabas skatus. Gūtmanis ir bijis liels talants ar augstām darbaspējām.”

Teātra kritiķe un zinātniece Vēsma Lēvalde ir pētījusi V. Gūtmaņa darbību Liepājas Leļļu teātrī, un, par izstādi runājot, viņa atzina, ka ieraudzītais ir patīkams papildinājums pie tā, ko jau zinājusi par Voldemāru Gūtmani un viņa dzīvesbiedri Arīdu.

“Iesaku izstādi apmeklēt, un varbūt pat darbos var atpazīt vietas, kur Liepājas Leļļu teātra trupa ir ceļojusi.”

Jo, braukājot ar teātri pa Latviju, V. Gūtmanis vienmēr ir sameklējis kādu skaistu nostūrīti, kuru atainot savos darbos.

Darba gaitas aizvadītas, strādājot par dekoratoru noformētāju Liepājas Mākslas un daiļamatniecības vidusskolā, par mākslinieku kinoteātros “Daile” un “Uzvara”, leļļu ansambļa dekoratoru, aktieri un mūziķi Valsts Liepājas teātrī, par laborantu Valsts Liepājas pedagoģiskajā institūtā, mākslinieku noformētāju Baltijas dzelzceļa 7. ceļu distancē un rūpnīcā “Sarkanais metalurgs”.

Strādājot rūpnīcā “Sarkanais metalurgs”, V. Gūtmanis veidojis formas padomju laikos aizliegtajiem, bet populārajiem, mūsdienās par kolekcionāru dārgumiem uzskatāmiem krāsainā metāla lējumiem – “Latvijas Brīvvalsts ģerbonis”, “Liepājas ģerbonis”, “Neptūns” u.c.

V. Gūtmaņa dzīve aprāvās pēc traģiskas autoavārijas Baltkrievijā, kad viņš devies atceļā no dēla apciemojuma, kurš tolaik tur dienējis.

Dēls Aldis arī bija klātesošs izstādes atvēršanā un par tēvu sacīja: “Var teikt, ka viņš zīmēja visu laiku. Man joprojām ir saglabājušās viņa skices. Bet lielākā daļa viņa darbu, šķiet, būs šeit.”

Izstāde “Voldemārs Gūtmanis. Apslēptais talants” aplūkojama līdz 23. februārim.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.