liepajniekiem.lv
Stāsta centrā ir divi elfi – Kūka un Pudiņš. Visam pa vidu arī maza pelīte, kas vienu šausmina, bet otram liek atplaukt smaidā.
Izrādi pēc trīs gadu pauzes veidojusi režisore Lelde Kaupuža-Čarnecka, radošajā komandā pieaicinot arī Agnesi un Renāru Kauperus.
Pirmizrāde notika 29. novembrī, bet jau pirms tam skatītāji bija aicināti uz publisko ģenerālmēģinājumu – kā ierasts, ar radošās komandas sarunām pēc izrādes.
Autore un režisore L. Kaupuža-Čarnecka radījusi stāstu, kurš aizved skatītāju uz milzīga koka dobumā ierīkotu beķereju, kur čakli elfi cep gardumus visai pasaulei.
Tā ir ne tikai darbnīca, bet arī simboliska vieta, kur satiekas vecais un jaunais, tradīcijas un pārmaiņas.
Stāsta centrā ir divi elfi: pieredzējusī, stingrā un vecmodīgā Kūka, ko atveido Liene Gāliņa, un neveiklais, bet sirsnīgais Pudiņš, kura lomā iejuties Pēteris Lapiņš.
Viņš ir tikko atlaists no darba dāvanu saiņošanas nodaļā un tagad mēģina atrast savu vietu beķerejā.
Viņu satikšanās piparkūku ceptuvē izraisa ne vien konfliktus, bet arī negaidītu draudzību – tieši tā, kā pienākas Ziemassvētku pasakā.
Savu pirmo Ziemassvētku izrādi Liepājas Leļļu teātrī L. Kaupuža-Čarnecka iestudēja tieši pirms desmit gadiem, un tai ik pārgadu sekojusi kāda jauna.
Uz jautājumu, kur smelties jaunas idejas svētku laika izrādēm, režisore saka: “Vienmēr jāmeklē sirdī!”
Jaunās izrādes ideja režisorei radās pilnīgi neziemīgā laikā – augustā, vasarā, pārgājienā pa Igauniju.
“Vienkārši atcerējos par Ziemassvētkiem. Domāju, ko pati vēlētos šajos svētkos piedzīvot. Un tad ļāvos, kur mani aizvedīs sižets,”
viņa stāsta.
Viss sācies ar tēlu Pudiņu, kas jau pieminēts kādā no iepriekšējām izrādēm. “Te es izlēmu, kas ar viņu notiek tālāk.”
L. Kaupužai-Čarneckai šī ir atgriešanās pie Ziemassvētku izrāžu veidošanas pēc trīs gadu pauzes.
Līdzās jaunākajam iestudējumam skatītājiem būs iespēja priecāties arī par vairākiem citiem režisores radītiem svētku stāstiem ģimenei, piemēram, “Olafa Ziemassvētki”, “Elfiņa pirmie Ziemassvētki”.
“Kad katru gadu ir jāveido Ziemassvētku izrāde, kādā brīdī mazliet apnīk. Bet šogad pēc trim brīviem gadiem bija azarts!
Gribēju atkal izdomāt stāstu. Gribēju, lai tas ir mīļš, pozitīvs, ar nelielu smeldzīti, bet kopumā tāds, kas samīļo skatītāju.”
Atgriešanās teātrī kā štata aktieriem ir galveno lomu atveidotājiem – L. Gāliņai un P. Lapiņam.
“Varu teikt tikai pozitīvo. Prieks par procesu, prieks par kolēģiem. Vienmēr ir forši ļauties šim visam,” atzīst Liene, kura šajā izrādē piedzīvojusi arī fiziskas pārmaiņas – klāt nācis “pieaugums” ķermeņa apkārtmērā par vairākiem centimetriem. “Auksti man šajā tērpā nav nekad,” viņa pasmejas.
“Man patīk atnākt laicīgi – noskaņoties, sagatavoties. Pa šo laiku paspēju gan sagrimēties, gan saģērbties. Tas man ir tāds mierīgs rituāls pirms izrādes.”
Scenogrāfijas ideja – milzīga koka dobuma ceptuve – radusies, režisorei lasot, kā viņa sacīja, Ziemassvētku enciklopēdiju:
“Tur bija stāsts, ka elfu ceptuves atrodas vecu koku dobumos. Tas ir mīts, ko pieņem kā faktu, un uz tā balstīju izrādes pasauli,”
viņa stāsta.
To īstenot, kā arī domāt tērpus nācās Agnesei Kauperei, ar ko Leldei jau iepriekš bijusi sadarbība, pirms trim gadiem veidojot izrādi “Puika, kurš neticēja Ziemassvētkiem”.
Vizuālā pasaule radusies ar vieglumu un radošu prieku: “Scenogrāfija tapa diezgan ātri, gluži kā mūzika. Protams, visvairāk laika aizņēma izgatavošanas process, bet idejiski viss dzima ļoti raiti. Visi pielika savu roku, visi iesaistījās.”
Agnesei darbs pie svētku tēmas nav nekas neparasts. “Man nav grūti domāt par svētkiem daudz agrāk, pirms tie ir pienākuši. Strādājot žurnālos, arī viss tika veidots mēnešiem uz priekšu. Tā ir daudzās jomās – tu domā par to, kam šobrīd jātop, un vienkārši dari.”
Agneses dzīvesbiedrs Renārs Kaupers, kurš radījis izrādes dziesmas un to tekstus, atzīst, ka svarīgākais radošajā procesā ir aizrautība:
“Nav tik svarīgi – rakstīt bērniem, teātrim vai “Prāta vētrai”. Galvenais ir dedzība. Tā sajūta, ka tu aizraujies un dari ar prieku.”
Dziesmas, kas ir visai lipīgas, būs klausāmas arī vietnē “Spotify”.
Kopā ar Agnesi arī mājās bijušas sarunas par jauno izrādi. “Mēs vienmēr pārrunājam lugas, ko radām kopā. Šī ir tā reize, kad mājās runājam tieši par darbu. Tas ir forši, ka var apspriest idejas, būt lietas kursā un radīt kopā,” teica A. Kaupere.
Pāris kopā savulaik strādājuši pie Liepājas teātra muzikālās izrādes “Patakoļako un teātra visums”, kā arī “Mariaki Ziemassvētki”.
Izrādes “Reiz svētku beķerejā…” radošajā komandā ir arī horeogrāfe Elīna Lankovska-Ķeķe, gaismu mākslinieks Jānis Brašs un skaņu operators Kristaps Žilinskis.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
