liepajniekiem.lv
Viņa Liepājā vienīgā savās meistarklasēs māca ar ģipsi strādāt ikvienam, kuram par to radusies interese.
Taisa arī vīrieši
Laura Kalēja izveidojusi savu zīmolu “Laura Rada”, un viņas darinātās dizaina sveces, ģipša dekorus un epoksīda rotas jau pazīst ne tikai liepājnieki vien.
Laura netur sveci zem pūra un ļoti labprāt dalās ar zināšanām, kuras ieguvusi pašmācības ceļā, ejot soli pa solim, lai sasniegtu tagadējo meistarību.
Viņa stāsta:
“Ģipsis kopā ar dekorēšanas materiāliem – tā ir kā alķīmija!
Galvenais nebaidīties jaukt sastāvdaļas, eksperimentēt un atliet formā. Izmantojot ģipsi dekoru gatavošanā, pat jebkurš defekts spēj pārvērsties efektā.”
Vai ikviens pats var izdomāt un nolemt – taisīšu dekorus no ģipša? Var, protams, tikai tas prasīs daudz laika un pacietības, un informācijas meklēšanu interneta tīmekļa vietnēs.
“Tam visam esmu gājusi cauri, un visu var izdarīt. Tikai – vai ieguldītais laiks būs vienādi mērāms ar pagatavoto trauku?” jautā “Mākslas lādes” saimniece.
Kad cilvēks atnāk uz meistarklasi, viss viņam tiek nolikts priekšā kā uz paplātes: ģipsis, formas, dekorēšanas materiāli, meistares ieteikumi, padomi.
Uz papīra uzrakstīto informāciju katrs var ņemt līdzi uz mājām, lai visu apgūto turpinātu pilnveidot saviem spēkiem. “Es par to tiešām tikai priecāšos!” no sirds apgalvo Laura.
Tad kāpēc pieteikties meistarklasei, atnākt un sākt veidot kādu dekoru? Lai dzīve kļūtu interesantāka un krāsaināka! Lai gūtu apstiprinājumu un baudījumu – es to varu, man sanāk.
“Mani novērojumi liecina – katrā cilvēkā mīt radošums.
Tas ir tāds spēks, ko ikdienā neapzināmies, nenojaušam, jo neesam tam devuši iespēju izpausties. Praktiski visi, ar kuriem strādāju pirmo reizi, pirms darba sākšanas satraukušies apgalvo: es neko nemāku, man nekas nesanāks, es tāds un tāds… Taču pēkšņi vienā brīdī viss mainās.
Kurā? Kad cilvēks sāk gatavot ģipša masu, paņem rokās izvēlētā dekora formu. Sākas savstarpējas sarunas arī starp sanākušajiem svešajiem cilvēkiem – man tā, bet man, redz, šitā… Es skatos un redzu, kā visiem deg acis. Radīšanas procesā apstāties kļuvis neiespējami!” Laura stāsta ar neviltotu prieku.
Līdzšinējā pieredze liecinot, ka strādāt ar ģipsi ļoti patīk ne tikai meitenēm, bet arī zēniem. Kā viņi aizraujas ar visu notiekošo!
“Manuprāt, vīrieši vispār ir talantīgi, paši to nemaz neapzinoties,”
secina L. Kalēja.
Reiz uz nodarbību atnākusi ģimene – mamma, tētis, meitiņa, lai kopā pavadītu laiku, gatavojot dekorus. Mamma vairāk pievērsās bērnam, lai palīdzētu, bet tētis tikmēr darbojās ar tādu sparu un aizrautību, ka klusībā varēja nobrīnīties.
Var jau neticēt, bet apmēram pēc divām stundām, kad dekori bija gatavi, tētim bija sanācis vispārsteidzošākais, dizainiski krāšņākais darbs.
Lai arī, pēc paša vārdiem, nekādus mākslinieciskus talantus sevī nekad nav manījis, jo strādājot tehniskā nozarē.
Es pats, es vērtība
Ģipsis nav māls, kas prasa daudz ilgstošāku apstrādi, apdedzināšanu. Katram no šiem materiāliem savi knifiņi un īpatnības.
Pēc tam, kad ģipsis ieliets formā, tas sastingst apmēram 15 minūšu laikā un tad no formas izņemams.
Ja arī tiek izmantota tikai viena forma, rezultāts vienmēr būs atšķirīgs dekorējumu dēļ, jo iespējas bezgala plašas.
Lai dekors būtu ne tikai skaists un ilgmūžīgs, bet arī neuzsūktu ielieto ūdeni, nepieciešama pēcapstrāde. Visvienkāršākais veids – izmantot matu laku.
“Kā man patīk tas brīdis, kad ģipsis sastindzis un cilvēks, kas ar to darbojas, sāk dekoru izlobīt no formas! Tad iekšēji vienmēr smaidu.
Gaidas, pārsteigums, sajūsma! To ir vērts redzēt un piedzīvot,” pārliecību pauž meistare un dalās novērojumos.
“Domāju, ka darbošanās ar ģipsi meistarklasē dalībniekiem uzskatāmi parāda, ka ir vērts eksperimentēt un nebaidīties no jaunā. Arī dzīvē. Vienmēr padomājiet, kāds varētu būt sliktākais scenārijs – tas, kas baida. Tajā brīdī arī bailes noplok un atkal var sākt rīkoties, soļot soli pa solim uz priekšu.
Jā, izkāpšana no ierastās komforta zonas prasa uzdrošināšanos, bet, kad tas notiek, iekšējais spēks tikai vairojas. Arī šādu personīgo pārliecību esmu nostiprinājusi, strādājot ar ģipsi.”
Gluži neviļus katra nelielā lieta, kas radošā brīvībā pagatavota saviem spēkiem, uzskatāmi apliecina: “Es varu, man sanāk, es esmu vērtība!”
Lauras atmiņā nenāk neviens gadījums, kad pēc apmēram divu stundu darbošanās cilvēks būtu neapmierināts ar paveikto, paša rokām uztaisīto. Prieka sajūtu par piedzīvotajiem radošajiem mirkļiem izjūt pat sākotnēji lielākie skeptiķi.
“Es vienkārši zinu, ka sanāks. Ikvienam. Katram. Ģipsis it kā ir vienkāršs, taču pārsteigumiem pilns materiāls,” pārliecinoši apgalvo Laura.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.