Poēmu “Kā Vēja māsas brunčus krāsoja” M. Rungulis sarakstījis pasen, pirms vairākiem desmitiem gadu. Viņu iedvesmojusi teika par tautastērpu krāsošanu, kas arī kļuvusi par poēmas “mugurkaulu”.

Pirmo reizi teika izdzirdēta Liepājas muzejā, kad M. Rungulis, pamatskolēns, darbojies jauno vēsturnieku pulciņā. Ideja ir ļoti vienkārša – kā labāk atšķirt Nīcas, Bārtas un Rucavas krāšņos tērpus.

“Liekot visu kopā, gribēju to kaut kā nofiksēt, lai ir viegli uztverams. Tāpēc arī rakstīju dzejas formā,”

atminējās autors.

Izrādi Bērnu teātris rādīja uz Leļļu teātra skatuves. To M. Rungulis, atbraucis no Ogres, vēroja kopā ar dzīvesbiedri.

Tēlos iejutās dažādu vecumu skolēni – no 2. līdz pat 10. klasei. Galvenajās lomās bija Vējš un trīs viņa māsas – Nīca, Bārta un Rucava –, kā arī Velns, kurš jūrmalā vārīja krāsu.

Sākotnēji visām trim māsām svārki ir balti, bet zināmā sāncensībā brunči tiek pie sarkanās krāsas, bet ar atšķirīgu daudzumu. Uzvarētāja ir tā, kura pirmā tiek pie Velna krāsu poda.

Kā izrādē svārku krāsošana tiks izspēlēta, M. Runguli ļoti interesējis, jo līdz šim jau bijuši redzēti dažādi varianti, tā kā ne pirmo reizi poēmu kāds vēlējies uzvest uz skatuves.

“Šeit tas bija ļoti asprātīgi,”

redzēto pozitīvi vērtēja rakstnieks, kuram trīs dienas pirms izrādes skatīšanās pašam bija liela dzīves jubileja – nosvinēti 75 gadi.

Uzvedums “Kā Vēja māsas brunčus krāsoja” ir veltīts Liepājai četrsimtgadē, stāsta S. Okuņeva.

Pirmizrāde notika jau martā, un šobrīd tā ir viena no repertuāra izrādēm, kas nesen aizceļojusi un izrādīta Valmierā, XVIII Latvijas bērnu un jauniešu teātru festivālā “…un es iešu un iešu!”.

M. Runguļa poētiskā pasaka ir uzrakstīta bagātā valodā, rosina iztēli un veicina interesi par latviešu tradicionālās kultūras mantojumu, vērtē režisore, stāstot, kādēļ izvēlēts šis literārais darbs:

“Parādot Lejaskurzemes novadu greznos tautastērpus un lepnos ļaudis, vēlamies ikvienu iedvesmot izzināt Kurzemes folkloru, valodu un dabu.”

Jaunākā iestudējuma izveidē bija iesaistīta profesionāļu komanda: komponists Andris Kontauts radīja mūziku, dziesmas iedziedāja folkloras kopas “Ķocis” dalībnieki, ar kuriem Bērnu teātris sadarbojies jau iepriekš.

Savukārt iestudējuma vizuālā veidola autors ir Varis Siliņš, bet horeogrāfe – Elīna Lankovska-Ķeķe.

Šosezon Bērnu teātris atzīmē savu 55. jubileju.