Izstādi rīko mākslinieka brālis, pazīstamais augļkopis un selekcionārs Eglons Brūns. Noslēgumā gleznas varēšot iegādāties, viņš saka.

No ieņēmumiem plānots labiekārtot mākslinieka atdusas vietu Zvaņu kapos.

E. J. Brūns radošās darbības pirmsākumos strādājis grafikā, vēlākos gados viņš pievērsies glezniecībai. Šajā reizē sniegts visaptverošs ieskats tieši mākslinieka glezniecības daiļradē. Iekļauti ainavu cikli ar ielu, parku, mežu un pludmales ainām, kā arī portretu grupas un klusās dabas sērijas.

Darbi tapuši laikā no 1961. gada līdz 2009. gadam, mākslinieka aktīvākajā posmā, kas bieži tika pavadīts vasaras plenēros – Liepājā, Pāvilostā, Kurzemes piekrastē un citur.

Mākslinieks ir dzimis Liepājā, ieguvis profesionālo izglītību Latvijas Mākslas akadēmijas Pedagoģijas nodaļas specialitātē kā mākslinieks grafiķis un zīmēšanas, rasēšanas skolotājs.

Pēc studijām atgriezies Liepājā, lai nodotu tālāk savas zināšanas kā pedagogs Liepājas Mākslas vidusskolā, pasniedzot grafiku, burtu mācību, zīmēšanu un gleznošanu.

Savukārt no 2000. līdz 2009. gadam strādāja Liepājas Pedagoģijas akadēmijā, kur pasniedza lekcijas un nodarbības zīmēšanā, gleznošanā, kompozīcijā.

E. J. Brūns regulāri piedalījies Liepājas Mākslinieku savienības rīkotajās izstādēs, viņa darbi eksponēti gan Latvijā, gan ārpus tās.

Pēc E. J. Brūna aiziešanas mūžībā liela daļa viņa radošā veikuma nonākusi brāļa Eglona pārziņā. “No darbnīcas visu aizvedu pie sevis.

Darbu bija tik daudz, ka ne apgriezties – saliku klētiņā, kūtiņā, bēniņos, verandā. Kur tikai vēl ne! Viņam jau galvenais dzīvē bija māksla,”

stāsta E. Brūns.

Vēlāk radusies iespēja kolekciju glabāt citviet – bijušā kolhoza kantora pagrabā Otaņķu pagastā. “Bet tā nav piemērota augstā mitruma dēļ,” saka mākslinieka brālis.

“Dažas gleznas jau ir sabojātas, citas – apdraudētas. Žēl aizlaist bojā. Tāpēc gribu, izstādei noslēdzot, gleznas par nelielām naudiņām izdalīt tiem, kam tās patīk, lai nav jāved atpakaļ. Par šo naudiņu iekārtotu brāļa kapavietu skaistāk – piemiņas akmens jau ir, bet vajadzētu apmalītes. To gribētu īstenot vēl pirms jaunā gada.”

E. Brūns iecerējis, ka 30. decembris būtu diena, kad tikties ar brāļa mākslas cienītājiem klātienē biedrības namā un interesentiem darbus nosolīt.

E. Brūnam veselības problēmu dēļ nebija iespēja būt klāt izstādes svinīgajā atklāšanā. Tās laikā būtu sacījis, ka savulaik redzējis vēl kāda Egila Brūna, bet ne sava brāļa, ļoti rūpīgi izstrādātu gleznu.

“Esmu runājis ar mākslas cilvēkiem, griezies arī mākslas muzejā, jautājis, bet neviens par šādu cilvēku neko nezina. Ja nu kādam ir informācija, lūgums padalīties. Laikam māte zināja par šādu cilvēku, tādēļ arī brālīti virzīja uz gleznošanu. Lai šo vārdu spodrinātu. Un es arī no savas puses cenšos šo vārdu spodrināt. Lai tas neaiziet nebūtībā kā pirmā Egila Brūna vārds.”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.