2021. gadā pirmoreiz izdotais fotoalbums atkārtotā laidienā ietver papildināto realitāti.

Pirmais izdevums bija ļoti pieprasīts, un metiens izbeidzās.

Nu fotoalbums ar vairāk nekā 200 attēliem izdots vēlreiz un ļauj lasītājiem ar lietotnes “Old Libau” starpniecību redzēt, kā pilsēta 40 vēsturiskās fotogrāfijās izskatās mūsdienās, kā arī aplūkot desmit vēsturiskus video, kas piesaistīti attiecīgiem attēliem albumā.

Liepāja pirms Otrā pasaules kara bombardēšanas bija pasakaini skaista pilsēta, uzsvēra Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla.

“Rožu laukums, pilsētas centrs, Vītolu iela ir aizgājusi postā kara laikā, un šodien grāmata mums atgādina, cik skaista bija Liepāja savā arhitektoniskajā izpildījumā –

neatkārtojama Kurzemes pērle, arī nozīmīga industriāla pilsēta Latvijas kontekstā,” viņa teica.

“Cilvēkiem grāmata nozīmē ne tikai kultūrvēsturisku ceļojumu, bet arī šķiet, ka rādām viņiem burvju trikus, jo kaut kas viens viņu acu priekšā, skatoties telefonā, pārvēršas par kaut ko citu,” pastāstīja K. Migla.

Par burvju trikiem paldies Digitālo inovāciju parkam un Agatei Ambultei un fotogrāfam Gintam Egliņam, kurš protot saskatīt Liepāju no dažādiem leņķiem un piemērotākajā apgaismojumā.

Kad viens no biedrības “Liepāja 400” dibinātājiem Andris Ivanovs sācis sadarbību ar kolekcionāriem, bijis pārsteigts, cik daudziem cilvēkiem interesē Liepājas vēsture.

“Izsolēs Latvijā tieši Liepājas vecās skatu kartītes un fotogrāfijas ir visdārgākās.

Ļoti daudz palīdzēja gan kolekcionāri, gan sponsori, kuri noticēja un sniedza atbalstu trakajām idejām,” viņš teica.

“Liepāja ir salīdzinoši jauna pilsēta, taču tās vēsture – ļoti raiba. Bijuši gan panīkuma, gan uzplaukuma periodi, un viens no tiem – 20. gadsimta 30. gadi.”

Grāmatas atkārtotu izdošanu atbalstīja Liepājas Kultūras pārvalde, Aloizs Norkus un SIA “UPTK”.

“Gan savus bērnus, gan pusaudžus, gan ciemiņus no citām pilsētām un ārvalstīm varam pārsteigt un iepazīstināt ar Liepāju neparastā veidā,”

par inovatīvo fotoalbumu teica Kultūras pārvaldes vadītāja vietnieks Nauris Lazdāns.

Liepājas vēstures apskatnieks Gunārs Silakaktiņš atzīmēja, ka grāmatu autori izvēlējušies nevis uzsvērt bojāeju, bet to, kas ir palicis un radīts no otrā būvdrudža 19. gadsimta otrajā pusē līdz lielajai katastrofai 1941. gadā, kad apbūve zaudēja 187 objektus.

Svarīgi, ka ielās redzamas ne tikai ēkas, bet cilvēki ar savu apģērbu un uzvedību.