Tautas tērpu centra “Senā klēts” pārstāve Ziedīte Muzis stāsta, ka ideja vest ārvalstu rokdarbnieces iepazīt latviešu cimdu adīšanas tradīcijas radusies jau pirms vairākiem gadiem.

“2017. gadā pirmo reizi saņēmāmies un organizējām šādu braucienu uz Kurzemi. Tas bija saistīts ar grāmatas “Latviešu cimdi” izdošanu – ārzemju interesentēm tā ļoti patika, taču

ar grāmatu vien nepietika. Viņas gribēja redzēt, kā tad patiesībā šos cimdus ada, kā tie izskatās dzīvē,”

viņa skaidro.

Kopš tā laika šādi braucieni kļuvuši regulāri, un šogad vien plānotas piecas adītāju grupas, no kurām trīs viesosies Kurzemē.

Programma esot piesātināta – mūspusē viesi apmeklē Liepājas muzeju, dodas uz Rucavu, Nīcu, Alsungu un citām vietām. Cimdi ne tikai tiek aplūkoti, bet arī pieredzējušu meistaru vadībā darināti.

“Mums tiešām ir, ar ko lepoties,”

uzsver Ziedīte.

Viņa spriež, ka nereti paši nenovērtējam savu kultūras mantojumu, kamēr ārzemnieki par to izrāda lielu interesi. “Ja uz Latviju brauc pat no Japānas, tas nozīmē, ka tā ir vērtība,” viņa lepni nosaka.

Nesen Liepājā viesojās adītāju grupa no Dānijas. Dalībnieces bijušas ļoti pieredzējušas.

“Viņām daudz nevajadzēja rādīt. Iedevām materiālus, un viņas pašas lieliski tika galā. Tikai palaikam uzdeva kādu jautājumu,” atceras Ziedīte, kas grupu pavadījusi.

Vieglāk esot tiem, kam adīšana jau ir tradīcija, piemēram, Skandināvijas vai Baltijas valstu pārstāvēm.

Braucieni ir par maksu – dalībnieces pašas sedz ceļa, dzīvošanas, ēdināšanas un meistarklašu izmaksas.

“Tas nav lēts prieks, īpaši, ja brauc no tālām valstīm, piemēram, Amerikas. Tāpēc apbrīnoju šos cilvēkus.

Viņi iegulda lielus līdzekļus, lai iepazītu mūsu tradīcijas,” teic Ziedīte.

Nākotnē plānots rīkot arī cimdu plašāku izstādi Rīgā, kurā piedalīsies ne tikai Latvijas meistari, bet arī ārvalstu rokdarbnieces, kuras apguvušas latviešu rakstus.

“Mūsu tradīcijas izplatās plašāk pasaulē,” priecājas “Senās klēts” pārstāve.