Uz Liepāju kuģis atgādāts no Rīgas. Tas nemaz neesot bijis tik vienkārši, stāsta Latvijas Jūras spēku komandieris Māris Polencs.

“Ir ieguldīts pamatīgs darbs. Kuģim bija vajadzīga nopietna stiprināšana, bija vairāki mēģinājumi šeit, muzeja teritorijā, iegriezties,” viņš atceras.

Divus gadus kuģis vairs nebija atradies jūrā, tādēļ vajadzēja to apkopt, nokrāsot.

“Paši visu izdarījām un Kara muzejam pasniedzām gatavu dāvanu. Bet es to uztvertu kā dāvanu mums visiem.”

M. Polencs teic, ka ar “Kristapu” plānots sākt veidot Jūras spēkiem veltītu ekspozīciju.

“Ar Kara muzeju esam runājuši, ka Latvijas Jūras spēkiem veltītas ekspozīcijas sākums varētu būt šeit. Skatīsimies, kā uzlabot ventilāciju šajos nocietinājumos un veidot ekspozīcijas arī iekštelpās, ko nākotnē varētu atvērt apmeklētājiem gan ziemas, gan vasaras periodā.”

Bet šajā reizē Jūras spēki nedāvina tikai kuģi, ir vēl citi eksponāti, piemēram, mācību jūras mīna, bojas utt.

Latvijas Kara muzeja direktore Kristīne Skrīvere papildina, ka plānots izlikt apskatei divus jūras lielgabalus.

“Un tas nav viss, bet pagaidām plašāk neko stāstīt nedrīkstu. Nākamo 4. sezonu atklājot, varēsim prezentēt vairāk.”

Par patruļkuģa dāvinājumu muzejs ir gandarīts.

“Pagājušajā gadā mēs sabiedrībai un arī mūsu bruņotajiem spēkiem pateicām, ka Liepājas ekspozīciju vēlamies veidot tādu, kas būtu veltīta mūsu Jūras spēkiem. Protams, kad bija iespēja saņemt “Kristapu”, bijām ļoti priecīgi. Jau saredzam nākotni, kā šeit attīstīsimies. Tas ir tikai sākums.”

Patlaban apmeklētāji var izstaigāt 16,2 metrus garā kuģa klāju, bet ielūkoties iekštelpās vēl ir liegts. “Mēs veiksim sagatavošanās darbus, un domāju, ka pēc mēneša jau varēs,” rēķina K. Skrīvere.

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku bijušais komandieris Gaidis Andrejs Zeibots ieskicē “Kristapa” vēsturi: “Mēs ar šī kuģa saņemšanu sākām kontrolēt Latvijas ekonomisko zonu. Tajā laikā šajā zonā notika ļoti, ļoti daudz nelikumīgu lietu. Un šis kuģis sāka strādāt kā kontrolētājs.

Pārkāpēji bija kuģim izdomājuši vārdu – Štirlics.

Un tad, kad kuģis atstāja savu piestātni Daugavā un sāka iet uz jūras pusi, 16. kanālā visur skanēja: “Štirlic vihoģit!” Tas bija kā brīdinājums visiem – lai sāk bēgt. Bet tālu aizbēgt nevarēja, jo šim kuģim bija speciāla aparatūra. Tas fiksēja, kur un kas runā, un gāja tieši uz to vietu, kur sazinājās ar pārkāpējiem pēc likuma pantiem.”

“Kristaps” ierakstīts Latvijas vēsturē arī ar to, ka ir kuģis, kuram bija pirmā krustmāte – aktrise Vera Gribača.

“Mēs sākām atjaunot kuģu krustmāšu tradīciju, un tajā laikā saredzējām, ka Vera Gribača ir ļoti piemērota,” atminas G. A. Zeibots.

Pārņem emocijas, redzot, ka patruļkuģis nu stāv krastā kā muzeja eksponāts, nevis šķeļ ūdeņus.

“Kuģis ir dzīvs cilvēks. Arī tam ir savs mūžs.

“Kristaps” ierakstījis lielu vēstures lapaspusi arī Zviedrijas kuģubūves vēsturē. Tik ilgi reāli kalpojošu kuģu jūras spēkos Zviedrijā nav bijis. Tādēļ zviedri ļoti gribēja, lai tas ir viņu muzejā. Bet šis ir latviešu kuģis, tādēļ ir mūsu muzejā!”

“Katram kuģim ir savs dzīves cikls, kā jebkuram citam inventāram. “Kristaps” ir viens no pirmajiem, varētu teikt, ka pat pirmais kuģis, kas savu laiku ir nokalpojis. Tad nu skatījāmies, kur tā turpmākā dzīve varētu risināties. Bet visus savus kuģus neliksim muzejā.

Šis ir patiešām labs solis uz priekšu, ka varam sākt rakstīt savu vēsturi. Un tieši ar tik ļoti nozīmīgu objektu, kāds ir šis kuģis, kuram teju 60 gadu. Tas kuģim ir ļoti daudz,” norāda  M. Polencs.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.