Foto: Teātra tradicionālais svētku koncerts stāsta par atmiņā noglabātām Ziemassvētku izjūtām
Izgreznotas eglītes, eleganti svētku tērpi, skaistas dziesmas un arī ļoti personiski aizkustinoši stāsti par atmiņā noglabātām Ziemassvētku izjūtām šogad ir Liepājas teātra dāvana skatītājiem.
liepajniekiem.lv
Tradicionālais svētku koncerts “Dāvātprieks” gan aizved bērnības ilgās, cerībās un pirmajos vilšanās brīžos, gan savirpuļo aizrautīgu ballīti, taču galvenais – ļauj katram piedzīvot savas izjūtas, kas varbūt neatbilst apkārtējo gaidām.
Koncerta režisoram Valteram Sīlim šā gada koncerta ideja radās, veidojot iepriekšējo svētku koncertu.
“Tad radījām kopīgu personiskuma noskaņu, bet man gribējās izcelt katru aktieri atsevišķi, daudz vairāk.
Jo svētki ir gan kopā būšana, gan arī drusku vientulīgāks apstāšanās brīdis. Koncerta pirmā daļa ir tuvplāns, kur katram aktierim ir sava dziesma, savs stāsts. Otrajā daļā par spīti tam, ko katrs savā galvā domājam, mēs esam kopā svētkos,” viņš pastāsta.
“Teātra koncerts atšķiras ar to, ka varam atļauties pa brīžam būt neganti, drusku ālēsimies un pārkāpsim noteikumus.”
“Atšķirīgais šogad ir tas, ka katram pirmajā daļā ir tāds godīgāks stāsts, tuvāks un individuālāks,” stāsta aktieris Sandis Pēcis.
Šīs dziesmas koncerta dalībnieki izvēlējās paši.
“Ziemassvētkos drīkst būt arī citādi, nav jābūt tieši tā, kā ir pieņemts, katram ir savas izjūtas,”
saka aktrise Karīna Tatarinova.
“Man liekas, ar to mēs būsim skatītājiem par kādu centimetru tuvāk un atpazīstamāk, jo situācijas ir dažādas, dzīve notiek un dzīve ir jādzīvo. Paužam ne tikai kādu personisku domu, bet tā arī atpazīstama skatītājiem.”
Aktieriem koncertu tradīcija ir ļoti svarīga. S. Pēcis trīs gadus nav bijis iesaistīts Ziemassvētku koncertā un mēģinājumā sajutis – tā ir atgriešanās mājās.
“Šajā laikā nespēlē citas izrādes, un koncerts sanāk kā Ziemassvētku ekstrakts, kura man pietrūka,”
viņš atzīst.
Arī K. Tatarinovai Ziemassvētku koncerti rada piederības sajūtu kolektīvam, vietai un videi.
Dāvana, kas sagādā patiesu prieku devējam un ņēmējam, Karīnai ir būšana kopā. V. Sīlis domā, ka jāmēģina citam dāvāt to, ko pats gribētu saņemt dāvanā.
“Ko tad teātris var uzdāvināt – tikai noskaņas.
Mēs iesākam svētkus un palīdzam uzturēt atmosfēru starplaikā starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu,” viņš pauž un atklāj, ka, viņaprāt, koncertu apmeklēšana šajā laikā ir kā mūsdienīga budēļos iešana – no vienas pasākumu vietas uz nākamo.
Sandis, kuram aug trīs bērni, domā, ka vecāku uzdevums ir veidot viņiem svētku tradīciju – iespēju svinēt, turpināt ticēt brīnumam, izvēlēties ticēt.
“Mēs visi kopīgi izvēlamies skatīties uz dzīvi gaiši. Es dāvinu citiem prieku kopā būt, mēs izvēlamies laiku kopā pavadīt tā, lai mēs cits citu iedvesmojam,”
saka aktieris.
Koncertā vēl piedalās Armands Kaušelis, Everita Pjata-Gertnere, Agnese Jēkabsone, Kaspars Kārkliņš, Signe Dancīte, Madara Kalna, Hugo Puriņš, Anete Rimkus, Valts Skuja, Kārlis Artejevs un mūziķi Normunda Kalniņa vadībā.
Par horeogrāfiju rūpējas Kristīne Brīniņa, kostīmus veidojusi Kristīne Bernarde, svētku noskaņu rada Aurikas Feldmanes skatuves iekārtojums un Viestura Andersona gaismas.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.