Izdevumā apkopoti 13 pētījumi par pilsētu Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas okupācijas laikā – sākot ar militāriem un politiskiem procesiem un beidzot ar konkrētu cilvēku likteņiem un kultūras dzīvi.

Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla atklāšanā uzsvēra, ka ar rakstu krājuma izdošanu noslēdzies vairāku gadu darba cikls. Tā sākums meklējams laikā, kad muzejs sāka plānot jaunu okupācijas periodam veltītu ekspozīciju.

“Lai šo ekspozīciju varētu veidot, pieaicinājām vēsturniekus, kas mums palīdzēja. Savukārt, lai viņu pētījumus padarītu publiskākus, noorganizējām konferenci, kurā vēsturnieki un vēstures pētnieki iepazīstināja ar saviem jaunākajiem pētījumiem un atklājumiem par Otrā pasaules kara notikumiem un Liepāju,” stāstīja D. Kārkla.

Konferencē izskanējušās atziņas vēlāk izmantotas arī jaunās Liepājas okupācijas muzeja ekspozīcijas veidošanā, bet tagad pētījumi apkopoti vienā izdevumā.

“Šodien, liekot roku uz sirds, varu teikt, ka esam šo ciklu noslēguši,”

sacīja muzeja direktore.

Rakstu krājuma tēmu loks ir plašs. Tajā lasāms par Padomju Savienības Sarkanās armijas bāzēm Latvijā un situāciju Liepājā 1939.–1940. gadā, vācbaltiešu repatriāciju, Liepājas ostu un vācu armijas grupas “Ziemeļi/Kurzeme” apgādi, kā arī padomju karagūstekņiem Liepājā un tās apkārtnē.

Atsevišķi pētījumi veltīti ģenerāļa Kureļa grupai Kurzemē un Liepājā, ebreju slēpšanās vietām un ebreju medicīnas darbinieku likteņiem Otrā pasaules kara laikā.

Krājumā aplūkots arī Liepājas teātris okupāciju režīmos un kara laika pilsēta, raugoties caur vācu karavīru fotoobjektīvu.

Savukārt padomju okupācijas periodu izgaismo pētījumi par PSRS un LPSR valsts drošības iestāžu vadītājiem Liepājā un apkārtnē, nacionālo partizānu cīņām, VDK dokumentiem un Latvijas Republikas bruņoto spēku atjaunošanu pēc okupācijas.

Izdevums aptver pirmo padomju okupāciju 1940.–1941. gadā, nacistiskās Vācijas okupāciju un otro padomju okupācijas periodu līdz Latvijas neatkarības atjaunošanai.

Rakstu krājuma atvēršanai sekoja diskusija “Liepāja Latvijas okupācijas vēstures izpētes kontekstā”, kuru vadīja Latvijas Nacionālā arhīva vadošais pētnieks un izdevuma zinātniskais recenzents Jānis Šiliņš.

Viņš sarunu sāka ar jautājumu: pagājuši jau 35 gadi kopš okupācijas beigām – kāpēc pie šī vēstures perioda joprojām nepieciešams atgriezties, un kāda ir tā nozīme ne vien pētniekiem, bet visai sabiedrībai?

Latvijas Nacionālā arhīva vadošais pētnieks Gints Zelmenis uzsvēra, ka viens no iemesliem ir nepieciešamība saglabāt zināšanas par to, kā okupācijas režīms izpaudās cilvēku ikdienas dzīvē.

“Ja mēs paši nepētīsim, kā tas praksē pie mums izpaudās, kādas bija represijas, deportācijas un arī tīri sadzīviskas lietas, par to nerakstīsim, nestāstīsim un neatcerēsimies, tad agrāk vai vēlāk būs paaudze, kas par to nezinās pilnīgi neko.

Un tad tai varēs iestāstīt, ka Padomju Savienība tiešām bijusi brīnišķīga valsts,”

viņš sacīja.

Arī izdevuma ievadā uzsvērts, ka okupāciju perioda sekas Liepājā bijušas īpaši izteiktas.

Piecdesmit gadu laikā pilsēta kļuva par vienu no nozīmīgiem militārajiem, rūpnieciskajiem un ideoloģiskajiem centriem Baltijas reģionā, un pārmaiņas skāra ne tikai pilsētvidi, bet arī tās demogrāfisko, sociālo un kultūras dzīvi.

Tieši tādēļ pētniekiem svarīgi ir ne vien dokumentēt represijas un politiskos procesus, bet arī skatīties uz sabiedrības ikdienu, cilvēku spēju pielāgoties, pretošanās formām un mēģinājumiem saglabāt savu identitāti.

Diskusijā piedalījās arī Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta direktors un vadošais pētnieks Uldis Neiburgs, Latvijas Kara muzeja Liepājas krasta artilērijas baterijas Nr. 2 pārzinis Juris Raķis un Liepājas vēstures pētnieks un kolekcionārs Ivars Ķupis.

Sarunā tika iezīmētas gan jau plaši pētītas tēmas, gan jautājumi, pie kuriem Liepājas vēstures izpētē vēl jāatgriežas.

Izdevumu iespējams iegādāties Liepājas muzeja un Liepājas okupācijas muzeja kasēs, kā arī grāmatnīcā “Globuss”.