liepajniekiem.lv
Dzirkstošie, zaigojošie un skatienu piesaistošie darbi ir pacietīga roku darba rezultāts, kā arī dziļas mīlestības apliecinājumi Liepājai tās 400 gadu jubilejā.
Fotografējot Liepājas skaistākās vietas un pārvēršot tās mirdzošās dimantu gleznās, Kristīne vēlējusies parādīt, cik unikāla un skaista ir mūsu pilsēta.
Fotografē ar telefonu
Dimantu mozaīka ir samērā jauna, taču pasaulē un Latvijā strauji augoša rokdarbu tehnika, kas apvieno gleznošanu pēc skices un mozaīkas principus.
Tās pamatā fotogrāfija, kas tiek pārvērsta shēmā, bet rezultātu veido pacietīgs roku darbs, rūpīgi liekot simtiem sīku “dimantiņu”.
Process ir gan meditatīvs, gan vizuāli iespaidīgs, piešķirot gleznām īpašu dzīvīgumu un mirdzumu.
Kristīne stāsta, ka viņas aizraušanās ar dimantu mozaīkām sākusies pavisam nejauši.
“Internetā ieraudzīju, ko citi bija taisījuši. Toreiz man bija vairāk brīvā laika, un tehnikai uzreiz pieķēros – ļoti iepatikās,” viņa atceras.
Tomēr gatavās shēmas Kristīni neuzrunāja:
“Vienu nopirku, pamēģināju… un palika garlaicīgi. Sapratu, ka gribu savas gleznas, nevis reproducēt svešas.”
Tā radās ideja izmantot pašas uzņemtas fotogrāfijas.
“Es devos ārā un fotografēju vienkārši ar mobilo telefonu. Pētīju, kā dimantu mozaīkā izskatās dažādi attēli, un sapratu, ka ainavas ir vispateicīgākās. Un kas var būt mīļāks par savu dzimto pilsētu?
Nebiju arī manījusi, ka kāds būtu taisījis ko līdzīgu. Turklāt pilsētai ir 400 gadu jubileja. Arī tādēļ izlēmu, ka gribu to darīt. Mazliet nācās sasteigt, lai jau šogad iespētu darbus parādīt.”
Pirmo reizi tie izlikti apskatei Liepājas Latviešu biedrības namā, pēc tam devās uz Olimpisko centru. Izstādes saturu veido 15 darbi, kurus Kristīne radījusi tikai un vienīgi brīvajā laikā.
“Brīvdienas, atvaļinājumi – viss aiziet tam. Gan lai noķertu smuku kadru, gan lai strādātu pie dimantiņu likšanas,”
viņa smaida.
Kā izvēlēts tieši “Romas” dārzs, Kurzemes skvērs, Gulbju dīķītis, Parka paviljons un citas vietas, kas nonākušas izstādes darbos? “Ne visu ir tik viegli nofotografēt,” atzīst sieviete.
“Tā tikai liekas – aiziešu un nobildēšu, bet pilsēta jau nav tukša – ir cilvēki, mašīnas, kustība.
Man bildēs nepatīk nekas lieks, tāpēc eju brīvdienās agri no rītiem, kad ielas ir klusākas.
Šie darbi ir tapuši no fotogrāfijām, kuras man izdevās uzņemt tieši tā, kā gribēju, lai tās izskatās. Bet ideju man vēl ir ļoti daudz – gan ziemas skati, gan sniegots Rožu laukums, ko vēl neesmu paspējusi. Gribētos iemūžināt Liepāju dažādos gadalaikos, jo katrs no tiem atklāj pilsētu citā noskaņā.”
Saullēkts izvilina no gultas
Šādā veidā ķerot pilsētas skatus, Kristīne sapratusi, ka par vienu no mīļākajām vietām viņai kļuvusi Zirgu sala. “Tur saullēkti ir vienkārši brīnišķīgi!” viņa vērtē.
“Vasarā ceļos īpaši agri tikai to dēļ. Protams, katru rītu neeju, bet, ja redzu skaistus mākoņus, jau zinu – būs kas īpašs.
Esmu iemācījusies paredzēt, vai gaidāms skaists skats.
Vīrs smejas: “Nu, lēksi šorīt ārā no gultas vai ne?” Es paskatos pa logu un – ja ir cerība – skrienu. Tie saullēkti ir pasakaini, un tā man paiet daudzas brīvdienas.”
Atrast Kristīnes ieskatā perfektu kadru nav nemaz tik viegli.
“Dažreiz vien tad, kad esmu jau mājās, saprotu, ka neviena no uzņemtajām bildēm neatbilst tam, ko biju iztēlojusies. Un pārbildēt vairs nav iespējams. Jo, piemēram, lapkritis ir tad, kad ir, – jāgaida nākamais gads.”
Fotografēšanas laikā Kristīne uzņem ļoti daudz kadru: “Vienā vietā varu staigāt stundām – no viena leņķa, no otra… Es vēl mācos fotografēšanu, mazliet esmu mācījusies mākslas skolā, bet ar to ir par maz. Turklāt ar telefonu jau ir citādi nekā ar fotoaparātu. Bet es speciāli iegādājos telefonu ar labu kameru, jo telefons ir vienmēr līdzi.
Dažreiz visskaistākie kadri rodas negaidīti, un tad var uzreiz nofotografēt.”
Kristīne apzinās, ka Liepājā vēl ir tik daudz skatu, ko gribētos iemūžināt. “Es pati dzīvoju vairāk pie ezera, un man pat šeit vēl nav visas bildes, kur nu vēl par Karostu!”
Galvenais ir pacietība
Lūgta ieskicēt, kas notiek pēc tam, kad ideālā bilde izvēlēta, Kristīne stāsta: “Fotogrāfiju nosūtu uz “AliExpress”. Tur var pasūtīt personalizētu dimantu mozaīku, viņi manu attēlu pārvērš shēmā, atsūta nepieciešamos “dimantiņus” un lipīgo pamatni. Tad atliek tikai pacietīgs roku darbs.”
Paciņa no “AliExpress” parasti atnākot divu nedēļu laikā. Pie pasūtīšanas arī varot izvēlēties darbam izmēru.
“Apzināti izvēlējos ne pārāk lielu, lai būtu ērti strādāt. Milzīgu darbu pie galda būtu grūtāk nosegt.”
“Ātrākais darbiņš man tapis pusotras nedēļas laikā,”
stāsta Kristīne.
Viņa gan atzīst, ka dimantu mozaīka nav nodarbe, ko var darīt bez pārtraukuma: “No rīta līdz vakaram to nevar – tomēr visu laiku jāknibinās, sāk sāpēt sprands. Ja ir laiks, paņemos pusi dienas, bet ikdienā – apmēram trīs stundas vakarā.”
Par dimanta mozaīkām Kristīne saka, ka tas neesot dārgs vaļasprieks. “Pati bilde ar visu pasūtīšanu man izmaksā ap 20 eiro,” viņa stāsta.
Ja kādam ir interese un vēlas pamēģināt veidot mozaīkas no dimantiņiem, Kristīne brīdina: “Galvenais ir pacietība. Ja tās nav, tad nav jēgas pat sākt. Daudzi man saka:
“Nē, man nervi aizietu pa gaisu jau pēc piecām minūtēm!” Bet man gan tas ļoti patīk.”
Kad vaicāju, vai rokdarbi vienmēr bijuši tuvi, Kristīne smaida: “Ne gluži klasiskie rokdarbi, bet kaut ko veidot ar rokām man vienmēr ir paticis.”
Pirms pāris gadiem viņa aizrāvās ar kvilingu – papīra strēmelīšu locīšanu figūrās. “Ar to kādu laiku padarbojos, bet tad gribējās ko jaunu, ko pamainīt. Dimantu mozaīkas mani vienkārši aizrāva. Un ar kvilingu vairs vispār nenodarbojos.”
Tapušie dimanta darbiņi pagaidām glabājas mājās, ja vien nav izlikti apskatei.
“Šobrīd es vienkārši gribu tos parādīt citiem. Vēl netirgoju,”
viņa stāsta.
Māksliniece jau plāno izstādes arī ārpus Liepājas – pakāpeniski Kurzemē dažādās vietās.
“Janvārī būs izstāde Skrundas kultūras namā, februārī – Priekules kultūras namā, pēc tam Jelgavas kultūras namā. Kad tas būs izdarīts, tad domāšu tālāk.
Bet es būtu priecīga, ja šos skaistos mākslas darbus iegādātos kāds vietējais uzņēmums, kas tos izstādītu tādā vietā, kur tie būtu pieejami ikvienam liepājniekam un Liepājas viesim. Tā, piemēram, varētu būt kāda biroja ēka, viesnīca vai restorāns.”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
