Apmeklētājiem bija iespēja sajust brīvību reiva ritmos, atklāt demences datus, piedzīvot cirka izrādes un piedzīvot starpžanru burvību notikumos, kur dziesma savijas ar laikmetīgo deju, avangarda flamenko un putnu stāstiem, informē koncertzāles “Lielais dzintars” sabiedrisko attiecību speciāliste Anita Lazdeniece-Grīnberga.

“Jau devīto reizi koncertzāle ”Lielais dzintars” veido šo krāsaino mākslas notikumu, kur dažādas mākslas disciplīnas satiekas un veido jaunus oriģinālus savienojumus, kas mūs iedvesmo un māca!

Šī gada festivāla vienojošais moto ”Visi putni skaisti dzied” ir ne tikai pazīstama latviešu tautasdziesmas vārsma, bet arī oda daudzveidīgajām un unikālajām balsīm mūsu pasaulē.

Tāpat kā katram putnam ir sava vienreizīga dziesma, tā arī katram cilvēkam piemīt unikāla balss, kuru aicināsim sadzirdēt festivālā,” atklāšanā pauda festivāla mākslinieciskā vadītāja Baiba Bartkeviča.

Pirmā festivāla diena tika atklāta ar jauno mediju mākslinieces, Liepājas Universitātes docentes Annas Priedolas izstādi ”Piena dienasgrāmatas. Demece statistikā un stāstos”, kas  iedod balsi demences pacientu un viņu līdzcilvēku pieredzei, atspoguļojot to audiovizuālos mākslas darbos un datu vizualizācijās ar piena produktiem.

Sadarbībā ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centru notika arī pirmā no trim ”Demences datu darbnīcām”, kur ikvienam mākslas mediatoru vadībā ir iespēja apzināt veidus, kā veicināt savu kognitīvo veselību.

Ar īpaši festivālam veidotu programmu ”Neparasti” (Out there), kuru veidoja senās un laikmetīgās mūzikas darbi, dziļi muzikālais skotu ģitāras virtuozs Šons Šibe (Sean Shibe) vakara turpinājumā klausītājus veda skaniskā ceļojumā – no akustiskās ģitāras melodiska mierinājuma līdz elektriskās ģitāras spēcīgam satricinājumam.

Šī pieredze sagatavoja tālāk sekojošajai reiva ballītei koncertzāles publiskajā zonā, ko veidoja slavenā producente un dīdžeje Ksenija Kamikaza.

Šajā notikumā ikviens bija aicināts parādīt savu skaistāko ”es” un atbrīvot sevi reibinošas mūzikas ritmos,

kuru ar aizraujošiem dīdžeju setiem nodrošināja dīdžejes ”Śūnyatā”, ”DJ Orthodox” un Ksenija Kamikaza. Ballītes atmosfēru papildināja ”Deltalivik” deju šovs un fantāzijas tēlu ”putnu dejas”.

Nākamajā dienā dejotāju Krišjāņa Santa un Ievas Gaurilčikaites-Santas veidotā dejas izrāde ”Satikt” skatītājiem deva meditatīvu un iekļaujošo pieredzi. Klubu ”Kursa” ieņēma lietuviešu sutartiņu dziedājumi un laikmetīgā deja.

Dziedājumus aranžējis un klātienē skaņoja komponists Jēkabs Nīmanis, savukārt izpildījumu nodrošināja etnomuzikoloģes Dārta Drava un Ilze Amanda Zakrevska.

Izrādes laikā abas mākslas formas balsīs un deju soļos ceļoja pa telpu un cauri skatītāju rindām – it kā kopā, tomēr katrs savā solī – noslēgumā satiekoties saskaņotībā.

Pēcāk koncertzāles Lielajā zālē uzstājās izcilais amerikāņu ”a cappella” ansamblis ”Roomful of Teeth”, kas demonstrēja astoņu balsu absolūtu harmoniju, precizitāti un bagātīgu vokālo tehniku daudzveidību amerikāņu sieviešu – komponistu skaņdarbos.

Vakarā klubā ”Fontaine Palace” īstenu Seviljas lokāla atmosfēru aicināja piedzīvot trīs Spānijā plaši pazīstami mūziķi – saksofonists Gautama del Kampo (Gautama del Campo), ģitārists un dziedātājs Esekjels Reina (Ezequiel Reina), ”flamenko mašīnas” spēlētājs Haime Trankoso (Jaime Trancoso) – un laikmetīgā flamenko dejotājs Hero Domingess (Gero Dominguez), aizraujot apmeklētājus ar karstasinīgiem avangarda flamenko dejas soļiem, smeldzīgām dziesmām un saksofona un ģitāras romantiskiem duetiem.

Īpašais vakara pārsteigums bija Latvijas tradicionālā flamenko dejotājas Daigas Pirogovas performance.

Svētdienas rītā koncertzāles Kamerzālē bērni no četru līdz septiņu gadu vecumam satika dažādus fantāzijas un pasaku tēlus, kā milzu trollis, dzīvespriecīga laumiņa un viltīgais goblins, norvēģu žongliera Juliana Sētera izrādē ”Cirks burvju mežā”.

Pirms izrādes mazie apmeklētāji varēja iedvesmoties gaidāmajam notikumam un kopā ar mākslinieku apgūt žonglēšanas prieku meistarklasēs.

Festivāla noslēgumā Jūrmalas parka teritorijā pie ”Vēja mātes” izskanēja Kristas Burānes muzikālā līdzdalības izrāde ”Visi putni skaisti dzied”, kas ļāva ieskatīties Dziesmu svētku vēsturē, taču pati būtiskākā izrādes daļa bija iziet satikšanās ceļu ar pieciem diriģentiem – putniem – baltmugurdzeni, cīruli, dzelteno cielavu, griezi un mežirbi.

Katrs ”putns” dalījās ar stāstu par savu dzīvi Latvijā, liekot pārdomāt un uzdot jautājumus sev par to, cik katra cilvēka ērtība izmaksā putnu populācijai.

Šajās tikšanās reizēs skatītāji arī mācījās Jēkaba Nīmaņa komponēto dziesmu putnu kāzām, kuru noslēgumā visi kopā izpildīja vienotā kopkorī.