Apbalvošanas ceremoniju mākslas galerijā “Romas dārza” vadīja Liepājas teātra aktieris Rolands Beķeris.

Muzikālo atmosfēru radīja dziedātājs Juris Jope un pianists Endijs Renemanis.

Sākotnēji ceremonija bija plānota “Romas dārza” pagalmā, taču nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ to pārcēla uz telpām.

E. Līva piemiņas balvu “Krasta ļaudis” pasniedz kopš 2010. gada, līdz ar to šī reize bija pusapaļas jubilejas zīmē.

Dzejas dienas Liepājā jau vairs nav iedomājamas bez balvas “Krasta ļaudis”,

kuru organizē un rīko Kultūras pārvalde.

Kategorijai “Labākais orģinālliteratūras prozas darbs latviešu valodā” bija nominētas 11 grāmatas.

Konkursam iesniegtos darbus lasīja un vērtēja žūrija, kuras priekšsēdētājs bija Kultūras pārvaldes vadītāja vietnieks Nauris Lazdāns.

Rakstniecības konkursa “Krasta ļaudis” galveno balvu un 1000 eiro piešķīra E. Kokarevičai par vienlaikus rotaļīgi un skarbi nojauktām robežām starp realitāti un fantāziju, starp ikdienu un mītiem, piedāvājot laikmetīgu un daudzslāņainu mitoloģiju, kas skar gan individuālo, gan kolektīvo pieredzi stāstu krājumā “Flora un fauna”.

Uz svinīgo brīdi E. Kokareviča nevarēja ierasties, bet saņemt balvu bija deleģēta rakstniece Līva Vecvagare.

Viņa nolasīja autores sūtītos vārdus ar sirsnīgu pateicību par grāmatas novērtējumu.

“Manā un Egona Līva dzīvē ir kopīgi trīs gadi astoņdesmito nogalē. Kamēr es guvu pirmos iespaidus par šo pasauli, viņš, iespējams, gremdējās siltajās atmiņās par jūrnieka dzīvi un amata brāļiem.

Nedz viņš, nedz es noteikti neiedomājāmies, ka mūsu ceļi kaut kad krustosies: es tolaik nedomāju, ka rakstīšu grāmatas, savukārt viņš noteikti neiztēlojās 21. gadsimta 20. gadu sabiedriskās pārmaiņas un to, cik dažādi un daudzveidīgi mēs kļūsim.

Tādā ziņā stāstu krājumu “Flora un fauna” ir šķietami grūti savietot ar Egona Līva literāro un kultūras mantojumu, taču, manuprāt, ir gluži pretēji.

Kā zinām, Egonam Līvam ļoti rūpēja kopiena, no kuras viņš bija cēlies un kas veidoja viņa identitāti un dzīves vidi.

Arī “Flora un fauna” ir grāmata, kuras uzmanības centrā ir identitātes un to veidojošās kopienas, kas man gan ikdienas dzīvē, gan literatūrā interesē un rūp. Un te nu mēs esam – domās un darbos satikušies Liepājā. Jo mums rūp,” pateicās autore E. Kokareviča.

Īpašu balvu no Liepājas Rotari kluba saņēma Ēriks Vilsons par raibo, niansēto un detaļām bagāto piedzīvojumu atainojumu nepārprotami liepājnieciskajā romānā “Pēc otrā zvana”.

Savukārt Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas balvu pasniedza Osvaldam Zebrim, kurš romānā “Dzīvs!” atainoja latviešu folkloras vācēja Friča Brīvzemnieka personības tapšanu un viņa dzīves darbu, mūsu tautas dziesmas un stāstus meklējot.

Nominācijā “Labākais jauno autoru literārais darbs” šoreiz netika pasniegta neviena balva.

“”Dimantu” jauno autoru konkursā šogad diemžēl nebija,” paziņojot rezultātus, sacīja N. Lazdāns, piebilstot, ka tas noticis pirmo reizi balvas pastāvēšanas vēsturē.

“Ceram, ka nākamais rudens būs ražīgāks.”