Izstāde rosinās domāt par mērenību ikdienā, ilgtspēju un to, kā apzināta izvēle var kļūt par orientieri, kas palīdz cilvēkam atrast līdzsvaru un attīstīties kā veselīgai sabiedrības daļai.

To rīko nodibinājums “Liepāja 2027”.

Dažādās vietās Pētertirgū, par kurām vēstī norādes, var aplūkot septiņu autoru darbus – Kristīnes Niedrājas darbu “Iekļauts cenā”, Annemarijas Gulbes darbu “Sirēnas vannasistaba”, Elzas Augustes Zīvertes un Kristofera Kneša apvienības “NORMAL BABYY” performanci “Vācēja”, Nikolas Tēraudas darbu “The Hectic Calm” un Jāņa Šneidera darbus no sērijas “Vieta”.

“Mainās iepirkšanās paradumi, un šā iemesla dēļ tirgū ir daudz brīvu tirdzniecības vietu.

Tirgus ir bijis atsaucīgs, gājis līdzi laikam un uzskatījis par iespējamu piedāvāt apmeklētājiem barību arī garam un prātam,”

atklāšanā trešdien teica izstādes kuratore Ieva Rubeze.

“Ideja saistīta ar vietu, kur atrodamies, – ar pirkšanu, ar pārdošanu, ar blaknēm, kuras, iespējams, ir nevēlamas šajā patērēšanas kultūrā.

Bažas, trauksme, kuras sabiedrība izjūt, neskatoties uz to, ka mūsu labklājība aug, emocionālais mārketings spiež uz cilvēku visos iespējamos un neiespējamos veidos.

Viņš izdara neapzinātas izvēles, kuras pēc tam nākas nožēlot.”

Elzas Augustes Zīvertes un Kristofera Kneša apvienības “NORMAL BABYY” performance “Vācēja” kariķēja patērētāju kultūru un nespēju pārtraukt pirkt arvien jaunu apģērbu.

E. A. Zīverte dedzīgi vilka mugurā visu, kas bija pa rokai, mūzikas pavadībā cenšoties tērpus izrādīt kā uz modeļu skates mēles.

Beigu beigās bija jālūdz citu palīdzība, lai uzstīvētu vēl vienu džemperi, bet bikses jau bija jāliek uz galvas, līdz vācēja bezspēkā saļima zem nevajadzīgo apģērbu čupas.

Jānis Šneiders atklāja, ka sākotnēji savā darbā mēģinājis atteikties no visa liekā un sākt no sākuma ar perspektīves režģi, kas aiziet tālumā.

Viņa gleznas stāv vitrīnā, kur agrāk tirgoja putnu gaļu, tāpēc apmeklētājus tā arī aicināja “tagad ejam pie vistām!”

Mākslinieks iebilda, ka darbu sērijai neesot ne mazākās saistības ar skārņu vidi, taču apmeklētāji ievēroja, cik ļoti tā sader ar flīžu rūtiņu rakstu uz grīdas un sienām, kas vēl pagarina perspektīvi.

Kristīnes Niedrājas Spānijas kailgliemeži no māla pārņēmuši veselu vitrīnu un, šķiet, no turienes izklīdīs pa visu tirgu. Tāda arī bijusi mākslinieces doma – invazīvā suga pie mums nonākusi ar ievestām precēm un pārņem visu.

“Kad izliku gliemežus, man nācās uzklausīt dažādus pieredzes stāstus, kāda ir cīņa ar tiem un ka šeit vajadzētu arī tirgot gliemežu indes.

Bija jautājumi, vai tie ir īsti, cik maksā, un, ja jau nevar nopirkt, kāpēc gliemeži ir šeit? Tā ir kopīgi saprotama sērga, un sliktās lietas cilvēkus vieno,” teica K. Niedrāja.

“Neomulīgi tas izskatās,” teica pārdevēja Una. Viņasprāt, gliemežus vajadzēja novietot un noformēt malā, nevis tirgus vitrīnā, kur blakus pārdod preci.

“Man šausmīgi uz viņiem paskatīties, un es neiešu tur blakus neko pirkt. Kā kurš cilvēks, citam ir interese,” pauda Sandra.

Katrā ziņā iepriekšējās mākslas norises tirgū piesaistījušas cilvēkus, apmeklētāji nāca pat svētdienā, kad pārdevējas domājušas, ka neviena nebūs.

Zivju pagraba viena zāle, kurā jau labu laiku netirgojas, kļuvusi par izstāžu zāli, kur saderīgi ar blakus esošās preces tipisko smārdu skatāmas Annemarijas Gulbes fotogrāfijas ar zivju un jūras tematiku.

“Viena no asociācijām ar šo telpu man bija liela vannas istaba vai spa centrs piekrastes pilsētā, kūrortā,”

teica māksliniece.

Gandrīz visas fotogrāfijas uzņemtas Tallinā, kur viņa bija mākslinieku rezidencē. Mēbeles, plaukti, pat izlietnes iekļaujas ekspozīcijā, mazākas bildes slēpjas uz kolonnām. 

Tā notiek reti, kad mākslinieks stāsta par darbu, kura vēl nav. Kristaps Tinte aptuveni pēc 10. maija, kad būs siltāks, veidos sienas gleznojumu “Laipnības patvērums”, kas pastāvīgi paliks Pētertirgus iekšpagalmā.

“Ideja būs no personīgās pieredzes, kas ir noticis un piedzīvots šajā pilsētā, sabiedrībā,” viņš teica.

Te savīsies iespaidi no tirgus kā īsākā ceļa, izbraucot cauri ar velosipēdu, bērnības atmiņas par “reperu keponu” iegādi, lai sekotu modei.

“Man tirgus ir viena no vietām, kur esmu juties labi, kad kaut ko iegādājos, jo šeit var satikt laipnību no cilvēkiem, kas strādā paši un paši kaut audzē. Kaut kādā veidā mēs šeit saudzējam pasaules labestību,” pastāstīja mākslinieks.

Izstādes apmeklētāja Linda Ulāne bija ārkārtīgi priecīga par tās norisi tirgū.

“Mākslai ir jāiet ielās, jāiet cilvēkos, sevišķi pie tiem cilvēkiem, kuri nezina vai neiedomājas, ka oficiālas mākslas institūcijas ir domātas viņiem.

Tas, ko redzēju, uzrunā. Ļoti dažādi,”

viņa teica.

“Mākslai publiskā telpā ir izglītojoša funkcija, jo tās sasniedz cilvēkus, kuri neiet uz laikmetīgās mākslas izstādēm,” atzīmēja I. Rubeze.

Izstāde “Bažas. Trakās dienas.” norisināsies līdz 28. maijam tirgus darba laikā no pirmdienas līdz sestdienai no pulksten 8 līdz 18 un svētdienās no pulksten 8 līdz 14.