Uz tikšanos bērni bija ieradušies ne tikai no Liepājas Centra sākumskolas, Liedaga vidusskolas un Katoļu pamatskolas, bet mērojuši arī ceļu no Vaiņodes.

A. Akmentiņš bērniem lasīja dzejoļus gan no savas dzejas grāmatas “Klātbūtne”, gan arī pavisam jaunus darbus, kas pagaidām ir vien pierakstīti uz papīra lapām.

Jāteic gan, ka nekāda mierīga sēdēšana un bezierunu klausīšanās no bērniem netika prasīta. Kā atzina pats autors, lasot viņa dzejoļus, ir jātrako. Un pats viņš to lieliski demonstrēja.

Smiekli, rotaļīgums, ritma un vārdu spēles, aizrautība – tāda izvērtās tikšanās ar literātu.

Viņš dalījās, ka skolas laikā pats neesot bijis no mierīgajiem bērniem, tādēļ labi saprotot, cik grūti dažkārt ir ilgi nosēdēt un vēl piedevām klausīties dzeju.

“Ja vismaz dzeja ir traka, tad varbūt ir mazliet vieglāk. Tā vismaz es esmu izdomājis,”

viņš jautri sacīja.

Grāmatas “Klātbūtne” pirmsākumi, kā pastāstīja A. Akmentiņš, meklējami laikā, kad viņa paša bērni vēl bija mazi.

“Es to tiešām rakstīju pārāk ilgi, jo rakstīju kopā ar saviem bērniem. Man ir trīs dēli,” stāstīja autors.

Viens no senākajiem dzejoļiem “Bailes no ūdens” tapis laikā, kad viņa vecākais dēls baidījies iet vannā.

A. Akmentiņš izdomājis rotaļu ar ūdeni, kas ietverta arī dzejoļa rindās: “Ūdenītis – plakš, plakš, plakš, ūdenītis – slapjš, slapjš, slapjš.” Tā bailes pamazām pārvērtušās jautrībā.

“Paskatoties kalendārā, tagad manam dēlam ir 25 gadi. Tātad var teikt, ka šī grāmata ir tapusi 25 gadu laikā,”

secināja dzejnieks.

Tikšanās laikā bērni nepalika tikai klausītāju lomā. A. Akmentiņš viņus aicināja piedalīties dzejoļu lasīšanā, izdomāt jaunus vārdus un pat neesošas valodas.

Saruna aizveda arī pie supervaroņiem. Jaunākajā izdevumā “Klātbūtne” ir dažādi varoņi, piemēram, sēņu lasīšanas varonis Bekmens.

Dzejnieks mudināja skolēnus iztēloties, kādas īpašas spējas viņiem būtu, ja viņi kļūtu par Liepājas supervaroņiem – vai spētu lidot pāri pilsētai, kļūt neredzami vai būtu tik milzīgi, ka ar vienu soli varētu pārkāpt pāri kanālam.

Katoļu pamatskolas skolnieces Elzas izdomātais supervaronis A. Akmentiņam iepatikās tik ļoti, ka meitene uzreiz saņēma balvu – autora grāmatu, kurā pēcāk tika ierakstīts arī autogrāfs.

Elzas varonis vasarās lidotu un palīdzētu cilvēkiem lasīt grāmatas. Tas autoru aizķēra, jo tā ir liela problēma, ka bērni aizvien mazāk lasa.

A. Akmentiņš pajokoja – būtu jau labi, ja zināšanas varētu nopirkt aptiekā:

“Palūdz piecas ripiņas – matemātiku, izdzer pirms kontroldarba, un gatavs! Bet tā jau nenotiek.”

Līdzīgi kā sportā vingrojam, lai būtu fiziski stipri, arī lasīšana ir veids, kā trenēt spēju noturēt uzmanību un koncentrēties, viņš uzsvēra bērniem.

A. Akmentiņš atgādināja arī par kādu būtisku grāmatu priekšrocību – filmā skatītājam jau tiek parādīts, kā izskatās varonis un viņa pasaule, bet grāmatā to visu lasītājs var uzburt pats savā iztēlē.

“Izcils!” vienā vārdā dzejnieku raksturoja Centra sākumskolas skolotāja Ilona Grišmanauska. Viņasprāt, A. Akmentiņš lieliski nodemonstrējis, kā būtu jādeklamē dzeja.

“Kad es bērniem mācu runāt dzeju, liela daļa stāv kā “stabiņi”. Te bija tas, kā vajadzētu būt. Dzīvs piemērs,”

sacīja skolotāja.

Atbildot uz jautājumu, vai viņas audzēkņiem patīk lasīt dzeju, skolotāja atzina – kā kuram, tomēr vairumam patīk.

“Man ir ļoti laba klase, kas labprāt kaut kur dodas un piedalās. Līdz ar to viņi ar prieku nāca uz šo tikšanos.”

A. Akmentiņš vēlāk tikās arī ar lasītājiem Valtera bibliotēkā un bibliotēkā “Libris”, kur saruna par literatūru savijās ar autora personisko un radošo pieredzi.

Savukārt vakar viņš vadīja dzejas rakstīšanas meistarklasi.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.