Viņus nevarēja nepamanīt – izklīduši pa visu tirgus teritoriju, arī skārņos, jaunie mākslinieki gleznoja gan tirgotājus un viņu piedāvāto produkciju, gan stendus, gan citas ainas un detaļas, kas katram šķita uzmanības un otas triepiena vērtas.

“Ir interesanti,” teica rotaslietu pārdevēja Elza, kurai turpat blakus pie molbertiem strādāja mākslas skolas audzēkņi.

Viņa priecājās, ka tirgū diena ir citāda nekā ikdienā.

“Kamēr šeit esmu, arī skatos, kā jaunieši strādā, ko katrs izvēlējies gleznot un kā viņiem veicas. Viss izskatās skaisti.”

“Pēc vasaras vispār vēl nebiju neko gleznojusi, tāpēc šis būs pirmais gleznojums pēc ilgāka laika,” stāstīja 4. kursa arhitektūras audzēkne Marta Švāģere.

Pirms ķerties pie krāsām, viņa sākusi ar skici.

“Lai neuzzīmētu kaut ko šķībi vai ne tā un pēc tam nebūtu viss jādzēš un jāsāk no jauna. Uzskicēju, lai man būtu vīzija, ko darīšu. Mums bija brīva izvēle – varējām nostāties, kur gribam, un tur arī zīmēt.”

Viņa izvēlējās stendu, kur pārdeva dažādus augļus un ogas.

Uzzinot, ka šāgada simpozijs notiks Pētertirgū, Marta uzreiz iedomājusies par vietas detaļu bagātību.

“Šeit ir dažāda veida pārtikas produkti, apģērbs un daudz kā cita. Līdz ar to zināju, ka būs interesanti.

Kad atnācām, uzreiz zināju, ka gribu savā darbā apelsīnus. Gribējās to spilgtumu.”

Pētertirgus Martai nav sveša vieta, ar mammu bieži nākot šurp iepirkties.

Savukārt 3. kursa arhitektūras audzēkne Laura Ziemele simpozija norisi raksturoja kā iedvesmojošu.

“Ir ļoti forši, ka mēs visi kopā varam iziet ārā un gleznot,” viņa vērtēja.

Grūtākais, pēc Lauras teiktā, bijis nevis pats darbs, bet izvēlēties vietu un izdomāt, ko tieši attēlot.

Ikdienā Pētertirgū viņa iegriežoties reti, pārsvarā tikai ejot garām uz skolu. Taču darbam un gleznošanai šī vieta, viņasprāt, ir ļoti pateicīga.

“Tas pūlis un rosība rada iedvesmu,”

sacīja jauniete.

Kā novēroja portāls, Pētertirgus apmeklētāji labprāt savā skrējienā apstājās un pavēroja, ko Mākslas skolas audzēkņi glezno.

Dažs paslavēja izvēlētās krāsas, kompozīciju, bet vēl arī painteresējās, ko jaunieši mācās un kas būs nākotnē.

Simpozijs jau kļuvis par LMMDV tradīciju – tas notika jau sesto gadu.

Iepriekš audzēkņi darbojušies bijušā “Liepājas metalurga”, zivju pārstrādes uzņēmuma “Kursa” teritorijā, uzņēmumā “Liepājas enerģija”, Jūrmalas parkā un citviet.

“Katra no šīm vietām ar savu raksturu, vēsturi, arhitektūru, cilvēkiem un noskaņu

kļuvusi par iedvesmas avotu jaunajiem māksliniekiem un devusi iespēju pilsētu ieraudzīt no jauna,”

stāsta LMMDV mākslas struktūrvienības radošā direktore Iveta Heinacka, piebilstot, ka šī gada simpozijs ir īpašs, jo tas notiek Liepājas Mākslas skolas simtgades laikā.

“Pētertirgus ir ļoti dzīva un daudzslāņaina vieta, kur satiekas cilvēki, stāsti, krāsas, skaņas un pilsētas ikdiena. Tieši šī vide var kļūt par spēcīgu impulsu jaunradei,” viņa skaidroja izvēli.

Dienas noslēgumā Pētertirgus teritorija pārtapa par brīvdabas galeriju, kurā ikviens varēja aplūkot dienas laikā tapušos darbus.

Izstādi papildināja arī simpozijā radītā muzikālā programma – tās pamatā bija pašā tirgū ierakstītas skaņas, kuras audzēkņi apstrādāja un pārvērta muzikālā materiālā.

Tādējādi Pētertirgus šajā dienā kļuva ne tikai par vietu, ko vērot un gleznot, bet arī par telpu, kurā ieklausīties un ikdienas skaņas pārvērst mūzikā.

Mākslas meistarklases vadīja Dace Jegorova-Strazdiņa, Egons Peršēvics, Ilze Egle, Sofija Bumbule, Linda Vilka, Toms Vītols, Agnese Kaupere, Artis Bute un Alise Bulevica.

Savukārt mūzikas meistarklases notika Kārļa Auziņa un Andra Buiķa vadībā.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.