Žurnāla atvēršanas svētki notika bērnu bibliotēkā “Vecliepājas rūķis” ar muzikāliem priekšnesumiem un autoru lasījumiem.

Gan dziesmas, gan literārie darbi atrodami jaunākajā “Helikona” numurā.

“Paldies Dievam, ka šī žurnāla būšana pastāv. Un tik ilgi jau – 22 gadus,”

sarēķinājis tā dibinātājs Andris Kristons.

Viņš atcerējās, ka daudzi ir pielikuši roku, kad tas aizsākts.

“Bet lielākais paldies mūsu Ērikai, kas tiešām šo žurnālu tur kopā, vāc materiālu, dara visu, kas ir vajadzīgs, lai žurnāls taptu, meklē jaunos dzejniekus un autorus. Un visu to noformē. Tas ir titānisks darbs, ko viņa veic,” pūliņus novērtēja A. Kristons, kura komponētā mūzika atrodama “Helikona” žurnāla pēdējās lapās.

Rakstnieks Ēriks Kūlis atzīmēja, ka Ērika ir nerimtīga cīnītāja par žurnāla “Helikons” ilgo mūžu.

Jaunāko žurnālu ievada Irmas Markopas dzejolis Liepājai četrsimtgadē, atgādinot, ka “uzdevums tev jauns tiek dots – par Eiropas Kultūras galvaspilsētu tev kļūt”.

Numurā dzejoļus vēl publicējuši dzejnieki Andris Kūla, Aina Pāvulīte, Normunds Dzintars, Laila Mūrniece u.c.

Tāpat arī jaunā paaudze – Jāņa Čakstes vidusskolas audzēkņi.

“Mēs nesam mūsu pirmā prezidenta Jāņa Čakstes vārdu un tāpēc nu nekādi nedrīkstam pazaudēt savu latviešu valodu. Ļoti grūti tas nāk, arī Jāņa Čakstes vidusskolā. Bet tomēr ir skolēni, kuri vēl gan ikdienā, gan arī radošos mirkļos sevi mēģina izteikt. Par to man ir ļoti liels prieks.

Jo skolotājs jau nekas nebūtu, ja nebūtu viņa skolēnu,”

sacīja skolotāja Baiba Lāma, pateicoties par vairāku gadu sadarbību.

Jaunie autori arī nolasīja savus dzejoļus, atklājot sajūtas savā pilsētā.

Žurnāla saturu veido proza, publicistika, dziesmas, jaunāko grāmatu apskats un citi dažādi raksti.