Aprit 135 gadi, kopš Krievijas cars Aleksandrs III izdeva pavēli par Karostas būvniecību.

Svinības rit visu nedēļu, vakar piedzīvota kulminācija redānā, bet noslēgums šodien, vēsturiskajā arsenālā.

Redāns vakar burtiski bija uzziedējis. Koši lielformāta papīra ziedi greznoja visu kādreizējās aizsardzības būves teritoriju.

Sajūsmu raisīja Liepājas ceļojošā cirka “Beztemata” mākslinieces, kuras atveidoja četras krāšņas rozes.

Smaržoja īstas puķes un zāles, ar kurām viesi papildināja mākslinieces Agneses Rudzītes veidoto ziedu mandalu.

“Visu nedēļu tapis darbs, lai būtu pamats un šodien cilvēki varētu atnākt un tīri simboliski uzlikt ziediņu,” stāstīja māksliniece.

Apmeklētāji nāca ar savām puķēm un augiem, cilvēki pa ceļam uz redānu bija plūkuši ziedus.

Pamatdoma – dabai draudzīgi materiāli, kas ieejami visapkārt.

“Fons ir zaļš, un mandala faktiski aug ciet, jo te laikam ir auglīga augsne un laiks ir labs. Lai kaut kas izceltos, mēģinājām Liepājas krāsas ielikt, zaļu un sarkanu, jo dabā šobrīd dominē violets un balts, strādāju ar dažādām faktūrām.

Man tas bija izaicinājums, taču ļoti patīkams. Kā ceļš pie sevis, ceļš uz pasauli. Strādājot nāk prātā visādas idejas, jo atrodamies gandrīz noslēgtā teritorijā, kuru nācās iepazīt,” atklāja A. Rudzīte.

Festivāla viesi atzīmēja un uzslavēja ļoti atbilstošo muzikālās programmas izvēli, kas saderīga ar norises vietu un veido meditatīvu un harmonisku atmosfēru.

Mūzika sagaidīja apmeklētājus jau Cietokšņa kanālā, uz pārceltuves ar klasiskās ģitāras spēli priecēja Harijs Roziņš.

Skaņu ceļojumā aizveda Kārlis Rudra ar dažādu etno instrumentu – kokle, dūdas, flauta – spēli, apvienojot to skanējumu ar beat-box, ritma elementiem un skaņu efektiem.

Franču mākslinieks Fils Vons solo performancē “Human Lost and Found” veidoja muzikāli dramaturģisku pašportretu.

Skatītāji jau iemīļojuši lietuviešu mākslinieci Agni Muralīti, kura viesojās Karostā trešo reizi. Aizkustināja viņas masku un kustību izrāde “Umama” – stāsts par sievieti, kura mīlestības dēļ neprot pateikt nē.

Festivāls piedāvāja platformu Liepājas jaunajiem mūziķiem. Ar džezu priecēja “Henri Lay Quartet”, bet populāras dziesmas dziedāja muzikālā apvienība “41. alianse”.

Neatņemama festivāla daļa ir māksla, un redānā atkal aplūkojams jauns mākslas darbs – karostnieka Igora Ničaja skulptūra “Pārcēlājs”, kas veltīta šeit kritušajiem Liepājas aizstāvjiem.

Varēja iepazīt RTU Liepājas akadēmijas jauno mediju studentu video darbus.

Daudzi apbrīnoja fotokluba “Liepājas pozitīvs” lielformāta fotoizstādi “Karostas mistērijas”, kur fiksēts acīmredzamais – neticamais.

Fotokluba pārstāve Kristiāna Mame atklāja, ka ilgi domājuši, kā vēl parādīt Karostu, kas tik daudz fotografēta.

“Mūsu ideja bija visu uztaisīt ar odziņu, no cita skatpunkta. Bijām piešāvuši roku absurda un mistērijas stiliņā, tad nolēmām – aiziet, liekam iekšā mistisko, kas Karostai pieder,” viņa pastāstīja.

Fotomodeļus izdevās atrast pāris dienu laikā. Grūtāk bija radīt sižetus uz ūdens, jo agrā pavasarī tas bija ledains, turklāt fotografēšanai pie Oskara Kalpaka tilta vajadzēja saskaņojumus.

Te ir, ko darīt, galvenais jau, ka bērniem interesanti, pauda festivāla apmeklētāji. Ģimenes krita azartā, lai atrisinātu krustvārdu mīklas, bērni gatavoja ziedu glezniņas un pārbaudīja savu veiklību.

Ivo un Daiga esot daļēji liepājnieki, redānā pirmo reizi.

“Šeit ir ļoti interesanti. Esam te ar bērniem, viņiem ir nodarbošanās, jo bērni uz daudzām lietām citādi skatās. Video darbi viņus biedēja, performancēs ne viss ir saprotams, toties ir dažādas aktivitātes,” uzsvēra Ivo.

“Patīkami, ka šeit viss ir atšķirīgi no komerciāliem pasākumiem,” ievērojusi Daiga.

“Atmosfēra ir galvenā. Nav jau labi, ka te ir maz cilvēku, tomēr varējām izbaudīt visas ekspozīcijas. Jaunietim ļoti interesē vēsture, viņš visu varēja izpētīt,” teica Kristīne. “Citādi nekā ikdienā, mazliet bohēmiski.”

“Ir forši, laiks labs. Bērniem ļoti patika,” atzina Madara.

Tradicionāli pasākumi redānā noslēdzās ar Kreicburga ugunsšovu un ballīti.

Karostas jubilejas vēriens festivālā noteikti jūtams, teica Karostas glābšanas biedrības vadītāja Monta Krafte. Šogad nedēļas garumā ik dienu bija pasākumi, ko apmeklēt, – teātra izrādes, filmu vakari.

“Varbūt neesam šogad izdomājuši neko super jaunu, bet, atskatoties pagātnē, esam paņēmuši foršās idejas,” viņa teica.

“Un tai pašā laikā ir lietas, kas nekad nav bijušas. Vērtīgākais ir tas, ka izceļam vietas, piemēram, Karostas arsenālu. Mūsu uzdevums ir dot iedvesmu, parādīt, ka tas ir iespējams.”

Uz pirmajiem festivāliem rīkotāji meklēja māksliniekus, bet tagad tie paši piedāvā savu dalību un var atlasīt atbilstošākos pasākuma atmosfērai.

“Nav svarīgs cilvēku daudzums. Svarīgi, ka ir cilvēki, kas festivālu izbauda, kam tas patīk.

Redzu, ka publika mainās, šogad tā pavisam citāda, nekā iepriekšējos gadus,” atzīmēja M. Krafte.

Festivāls noslēgsies ar maģisku koncertu Karostas arsenālā pulksten 15. Muzicēs Viļņas universitātes koris “Gaudeamus”.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.