Šis gads Liepājas Kultūras pārvaldei iesācies ar kadru zaudēšanu. Februārī darbu atstāja pārvaldes vadītāja vietniece Nora Sudmale, bet ar maiju darba attiecības grasījās pārtraukt starptautisko sakaru un kultūrpolitikas projektu vadītājs Atis Egliņš-Eglītis. Vai tas nozīmē, ka mainās darba forma pārvaldē?

Vēl šodien var pieteikties Kultūras pārvaldes izsludinātajā konkursā uz starptautisko sakaru un kultūrpolitikas projektu vadītāja vietu. Tas izsludināts, jo Atis Egliņš-Eglītis grasījās atstāt amatu. Un bija jau zināms, ka viņa pēdējā darbdiena Kultūras pārvaldē ir 29. aprīlī. Par to, ka viņš domā atstāt darbu Kultūras pārvaldē, kur strādājis kopš 2013. gada oktobra, runas klīda jau gada sākumā. 20. aprīlī portāla “irliepaja.lv” publikācijā A. Egliņš-Eglītis klāstīja, ka lēmums iet prom no līdzšinējā darba nav bijis pēkšņs.

Tomēr situācija ir mainījusies – “Kurzemes Vārds” Kultūras pārvaldē uzzināja, ka A. Egliņš-Eglītis līdz rudenim turpinās darbu līdzšinējā amatā. “Mēs bijām gatavi mainīt sadarbības formu. Esmu Jurim teicis, ka darba līgums nav vienīgais veids, kā varam sadarboties,” skaidro Atis. “Piedevām, ja mācu studentiem, ka pienācis jauns strādāšanas laikmets, tad ir muļķīgi, ka es tā runāju, bet līdz galam nepraktizēju. Gribēju mēģināt, kā tas ir – strādāt konkrētiem projektiem. Tad mums bija pēdējā brīža saruna, un nospriedām šo sadarbību pagarināt terminēti.”

Termiņš esot rudens. Iemeslu, kāpēc par darba attiecību pagarinājuma laiku izvēlēts rudens, Atis vēlas paturēt pie sevis, vien nosaka, ka jāiet tālāk: “Man pašam savi plāni, kas joprojām ir saistīti ar Liepāju un ir tuvāk “Dārza 10″ tēmai.” Darba apjoms saistībā ar Dārza ielas kvartāla iedzīvināšanu vērsīsies plašumā.

Kultūras pārvaldes vadītāja vietniece Nora Sudmale, kura šo amatu ieguva bez konkursa un tajā bija tikai mazliet vairāk nekā gadu – kopš 2014. gada 4. novembra –, darbu pārtrauca ar šā gada 8. februāri. Nu jau pagājuši trīs mēneši, kopš viņas darbi un domas ar Kultūras pārvaldi tikpat kā nesaistās, tāpēc N. Sudmalei tagad grūti formulēt, kāpēc viņa atstājusi darbu. “Tas nav viens iemesls, bet apstākļu kopums,” viņa skaidro. Nora uzsver, ka lēmums nav bijis spontāns un tas pieņemts, abpusēji vienojoties.

Tāpat kā par katru, kas atstājis darbu Kultūras pārvaldē, arī par sadarbību ar N. Sudmali pēc viņas aiziešanas no Kultūras pārvaldes Kultūras pārvaldes vadītājs J. Jirgens sacīja, ka sadarbība turpināsies citās formās, konkrētos projektos vai darbos. “Kurzemes Vārdam” viņš stāsta, ka sadarbību ar N. Sudmali redz Latvijas simtgades projektu īstenošanā. Nopietnākais pašlaik esot muzeja projekta īstenošana Latvijas simtgadei. “Nora strādā ar muzeju šobrīd,” viņš saka. Pati N. Sudmale uz jautājumu, cik ir saistīta ar Kultūras pārvaldi, atbild: “Šobrīd mazāk, lai neteiktu, ka neesmu. Sākotnēji es tur biju. Esmu palīdzējusi muzejam sagatavot Eiropas projekta pieteikumu.” Bet regulāras un konkrētas sadarbības nav. “Atsevišķos projektos, ja man palūdz, piekrītu,” viņa paskaidro. “Šobrīd strādāju neatkarīgi. Realizēju sevi mūzikas producēšanā.”

Viņa sadarbojas ar nodibinājumu “Via Baltica” un tā vadītāju Daci Bluķi, mūzikas projektus īsteno arī ar domubiedrēm izveidotā nodibinājuma “La Rondine fonds” starpniecību. Koncerti norisinās ne tikai Liepājā, vairāki plānoti rudenī. Pašlaik Nora dzīvo Liepājā un raksta maģistres darbu Latvijas Universitātē, kur studējusi teātra zinātni. “Mans parāds augstākajai izglītībai,” viņa pasmaida.

Kultūras pārvaldes vadītājs J. Jirgens teic: “Man sāk pārmest par darbinieku iešanu prom, kaut arī man ir superīga komanda. Pirms trim gadiem neviens nevarēja iedomāties, ka radošajās industrijās būsim labākie Latvijā.” Kadru maiņa pārvaldē esot uzpūsta problēma un, ja vien tas nav liels sirdsdarbs vai amatnieka aizrautība, mūsdienās cilvēki darbu nemaina pēc pieciem vai septiņiem gadiem, bet ātrāk. “Un tas nav mīnuss,” viņš uzsver.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 13.maija numurā.

#kvards-20160513-04#