Pirmo reizi pilsētas dzimšanas dienas
priekšvakarā liepājniekus ārpus mājām iziet vilināja jauno mediju mākslas
festivāls “Gaismotā Liepāja”. Laiks bija lielisks, lai dotos ģimeniskās
pastaigās un apskatītu dažādus gaismotus mākslas darbus pilsētas ielās, tomēr
pati festivāla organizācija “kliboja uz vienas kājas”.

Liela daļa festivāla apmeklētāju bija nejauši
garāmgājēji, bet daļa apzināti meklēja bukletiņus un devās ekskursijā pa
pilsētu. Jāteic, ka tikai stundu pēc festivāla sākuma ļaudis dažviet meklēja
uzlīmes, kuras sakrājot varēja tikt pie gaismas suvenīriem, jo nebija skaidrs,
kur tās dabūjamas. Kāds mākslinieks pat nekautrējoties atzina, ka uzlīmes esot
organizatoru problēma. Tāpat objektos trūka informācijas, kur meklēt nākamos
apgaismotos namus, bet Kūrmājas prospekta galā, kur tika solīta “Gaismas
spēle”, nekas nenotika vispār, un publika apmulsusi maldījās ap pieminekli
bojā gājušajiem zvejniekiem un jūrniekiem.

Lai arī festivālā bija informācijas stendi,
tomēr cilvēkiem acīmredzot trūka informācijas par notiekošo. Iespējams, ka būtu
noderējuši apgaismoti gaismas vēstneši, kas varētu visu paskaidrot. Pie
organizatoriem noskaidrojām, ka “Gaismas spēle” neesot pagūta
uzstādīt, tāpēc varbūt šovakar to pameklējiet.

Kurzemes skvērā ļaudis ar prieku vēroja
mākslas darbu “Trajektorijas”, ļaužu pulki bija sastopami arī Graudu
ielā, kur tapa “Spīdekļa raksti” – gaismas grafiti katrs uz speciāli
apstrādātas sienas varēja atstāt pats. Daces Kušķes un Kristapa Grundšteina
radītās “Saulrieta bumbas” pludmalē patiešām izraisīja sajūsmu.
“Kāpēc tikai divas?” gan bija populārākais jautājums. Te satiktie
vēlējās apskatīt ko vairāk no festivāla piedāvājuma, bet daži teica, ka vīlušies
par to, ka “gaismas tādas izšķīdušas”. Koncentrējot visu mazākā
teritorijā, visticamāk, iespaids būtu bagātīgāks. Piedāvājumu aizbraukt un
apskatīties, kas izgaismots Ezerkrastā, Velnciemā vai Karostā ar īpašu
entuziasmu neviens neuztvēra. Velobraucēji gan labprāt devās meklēt gaismas
objektus naksnīgajā pilsētā. Tādus, kam rokās festivāla bukletā attēlotā karte,
ceļā sastapām vairākus. “Sapratu, ka būs kas tāds, kā notiek Rīgā, bet
iespaids tāds ļoti nabadzīgs,” kritiski izteicās kāds no festivāla apmeklētājiem.

Viens no lieliskākajiem gaismas objektiem, ko
vakar sastapām bija kāda maza meitenīte ar, visticamāk, kaut kur Ķīnā
pagatavotām gaismotām vēja dzirnaviņām rokās. Viņa bija efektīgāka par dažu
labu speciāli darinātu mākslas darbu.

41Skatīt galeriju