Galerijas sienas rotā fotoattēli, kas pēdējo 15 gadu laikā uzņemti ar vēsturiskiem mehāniskajiem filmu fotoaparātiem, kuri ražoti līdz 20. gadsimta sešdesmitajiem gadiem, kad tika atklāta kosmiskā telpa.

Autors skaidro, ka tieši šī iemesla dēļ izstādei piemeklēts arī asociatīvi atbilstošs nosaukums.

Apmeklējot izstādi, atliek ļauties un iegrimt bildē redzamajā stāstā, daži no tiem liek mulst, citi vēl ilgi nelaiž vaļā.

“Varam tās dēvēt par sajūtu fotogrāfijām. Lai taptu šāds foto, ir nepieciešami trīs elementi: galvenais tēls, šī tēla dabiskā dzīves telpa un dokumentālists, kurš spēj 1/100 vai 1/10 daļas sekundē nofiksēt tādas sajūtas kā skumjas, bezcerība, flirts, atkarība… vai nofiksēt vēju, skaņu.

Pareizais skata leņķis, kontrasts un telpas dziļums, ko projicē gaismas stara laušanās caur optiskiem stikliem, ir dokumentālista roku veikums un veiklība. Visas skatāmās optiskās parādības ir reālā mirkļa fiksācijas pilsētvidē, laukos, pludmalē, tirgus laukumos, kapsētā. Arī visas attēlotās personas nav iebildušas manam tiešumam,” stāsta Ž. Ķeružis.

Līdzās Ž. Ķeruža fotoattēliem redzēsim arī viņa meitas un dzīves stila turpinātājas, S. B. Ķeružes, darbus, izstādei atspoguļojot fotomākslas pēctecību.

Fotoattēli uzņemti ar tādām iekārtām kā 1930. gados ražotie “Rolleiflex”, “Rolleicord”, pēckara “Nikon”, “Kowa”, “Start”, “Kiev” u.c.

Izstāde skatāma līdz 13. augustam.