Šodien Liepājā ir trešā diena, kad svinam simt gadus, kopš kuģa “Saratov” piestāšanas un Pagaidu valdības nokāpšanas krastā. Laukumā pie Muitas mājas pasākumu programmā ģimenēm un bērniem “Pirms 100 gadiem Liepājā” piedāvātas vairākas iespējas izjust, kā šeit dzīvoja, darbojās un atpūtās pagājušā gadsimta sākumā. 

Siens pie spīķeriem atgādina par laiku, kad cilvēki pārvietojās un kravas veda ar īstiem zirgspēkiem. Lūk, arī pats zirgs! Pie Paplakas zemnieku saimniecības “Stiebriņi” ratiem ne tikai kinozvaigzne Mēnestiņš, bet arī poniji. Daudziem mazliet bail iet klāt lielam zirgam, taču rudais skaistulis pacietīgi ļauj visiem sevi paijāt un fotografēties. “Dzīvojam Liepājā, ikdienā jau nevar zirgu sastapt,” saka vecvecāki, rādīdami to mazbērniem. 

Retro foto studija interesentu ielenkta, tāpat kā zirgi. Retro tērpu un aksesuārus te piemeklē gan lieliem, gan maziem. 

Lita un Edmunds ar meitiņu Adriju tiešām izskatās kā izkāpuši no kinofilmas. Nevar noticēt, ka baltais saulessargs un avīze “Pagaidu Valdības Vēstnesis” ir vien rekvizīti, tik dabiski tos tura mūsdienu ģimene. “Ir sajūta, kā pirms simt gadiem,” viņi apliecina.

“Pirmīt uzvilku to kleitu, tā aura uzreiz ir,” priecājas Lita. Vai tā gribētu staigāt ikdienā? Te nu atbildes dalās. Sieva saka kategorisku nē, bet vīrs jā, jo ļoti labi izskatoties. “Es arī!” tētim piekrīt Adrija. “Žēl, ka tik maz cilvēku, jo svētki ir skaisti,” domā Lita.

Muitas laukumā finišē jubilejas, desmitais, “Tvīda velobrauciens”. Olga un Sindija piedalījušās ceturto gadu. Kleitas gan katru gadu jaunas, pagaidām vēl varot tērpus atrast. “Atmosfēra un noskaņojums ir svarīgi,” savu dalību pamato Sindija. Olga piekrīt, ka esot forši izbraukāt pilsētu, kad visi sapucējas un ir uz kopīgaviļņa. Viņas zilais tērps ir ļoti zīmīgs. “Šonedēļ man ir dzimšanas diena, šovakar svinēšu. Mamma gaidīja mani šajā kleitā,” pastāsta Olga.

Bērni piedalās radošajās darbnīcas un tradicionālās 20. gadsimta sākuma spēka un veiklības atrakcijās. Staigāšana uz koka kājām jeb ķekatām retajiem ir pa spēkam, pārsvarā ar citu palīdzību. “Es biju iepriekš to darījusi, bet šoreiz nevar uzķert,” teic Māra, “nav tas viegli, nav. Galvenais ir balanss un pārliecība par sevi. Manā bērnībā vēl laukos tā izklaidējās, koka kājas bija sasistas ar naglām. Jāpatrenējas, tad sanāks.” 

Radošās apvienības “Krāsu karuselis” meitenes ietērpu piemeklējušas atbilstoši 1919. gadam. Pie viena galda bērni no avīzēm gatavo kuģīšus. “Mūsdienu bērni nemāk un varbūt arī tajā laikā nemācēja. Mēs esam atpakaļ 1919. gadā un mācamies visi kopā,” stāsta Inta Vamze. “Kā pirms simt gadiem, te var zīmēt ar sēpiju un ogli, var uztaisīt rokassprādzītes, autentisku kuģīti no jūrmalā lasītiem kociņiem. No zāles var gatavot lellītes – kad sakaltīs, tās būs salmu lellītes, kādas darināja pirms simt gadiem.”

Uz skatuves laukumā koncertē pūtēju orķestri, šeit gaidāma arī Anglijas, Francijas un ASV un pašmāju mūziķu uzstāšanās. Vairāki pasākuma apmeklētāji gan teic, ka umpapā mūzika, kas skan, nepavisam nepiesaistot bērnus. “Žēl, ka nevar uz kuģiem tikt,” saka kāds tētis, jo kuģi ostmalā gan mazajiem interesē. “Ir labi, svētki skaisti, tomēr gaidīju kaut ko vairāk,” atzīst bērnu māmiņas. “Gribētu, lai bērniem būtu kas vairāk, lai ar viņiem ņemtos, būtu rotaļas vai kaut kas tamlīdzīgs. Ir labi arī darbnīcas, bet bērni vairāk grib atraktivitāti.”

Trīs dienas ilgušās svinības svētki noslēgsies ar Kurzemes dziesmu svētkiem pulksten 19 LOC Olimpiskajā centrā.

45Skatīt galeriju