SIA “Gods un…” jeb Goda teātris plāno pavasarī atstāt Kurzemes Biznesa inkubatoru, jo ir veiksmīgi “izperējušies”, šodien raksta portāls db.lv.

Neatkarīgais teātris ir pierādījis, ka spēj pastāvēt, veidot izrādes, godīgi samaksāt autoratlīdzību visiem iestudējumā iesaistītajiem cilvēkiem, nomaksāt nodokļus un – galvenais – to novērtē skatītāji. “Strādājam nišā, kurā Latvijā ir diezgan tukšs – mūsu izrādes domātas bērniem, pusaudžiem, jauniešiem,” atklāj “Goda teātra” dibinātājs Kaspars Gods.

Patlaban top jau piektais neatkarīgā teātra iestudējums – dramaturģes Rasas Bugavičutes luga “Tikai nesaki nevienam…”. Ar četriem iepriekšējiem iestudējumiem apbraukātas aptuveni 30 Latvijas skolas, lēš K.Gods. “Pusaudži vēl nav iemācījušies melot par savām sajūtām. Tāpēc viņi ir mūsu auditorija. Ja redzēs, ka tā ir lieta, tad tā arī pateiks,” apgalvo teātra dibinātājs. Pagaidām atsauksmes ir labas, viņš palepojas. Tomēr nav arī tā, ka ikvienā vietā gaida atplestām rokām. “Visas skolas jau nemaz nevar mūs atļauties,” viņš atzīst. Ja uz skolu iepriekš braucis teātris ar kāda projekta vai pašvaldības piešķirtu finansējumu, tad rodas neizpratne – kāpēc tie mums varēja rādīt par velti vai 30 santīmiem, bet te biļete maksā divus latus, stāsta Kaspars. Taču lētāk tirgot biļetes liedz saimnieciskais aprēķins – autoratlīdzības, nodokļi, transporta izdevumi.

Jau drīz pēc darbības sākšanas nākusi sapratne, ka stacionāras telpas uzturēt nevarēs un pēc tām īsti nav vajadzības. Goda teātra izrādēs spēlē Liepājas teātra aktieri, taču viņi visi ir krietni noslogoti pamatdarbā, un ar to jārēķinās neatkarīgajam teātrim. Ja Liepājas teātrim būtu sava Mazā zāle ar pastāvīgu repertuāru, tas būtu citādi, skaidro aktieris un uzņēmējs. Taču uzturēt telpas, ja iestudējumi top salīdzinoši reti, nav iespējams. Toties viņiem ir sava “Melnā kaste”, kuru pērn izmantoja festivālā “Summer Sound” brīvdabas kinoseansiem. Tā ir saliekama metāla un koka konstrukcija, ko radījis mākslinieks Reinis Kuncītis. Tajā ir soli 250 skatītājiem, un to var nolikt brīvdabā, taču primārais mērķis ir iekštelpās radīt civilizētus apstākļus teātra mākslai, kino, izstādēm – jebkam, kas prasa norobežotu telpu. Šovasar, kad “lielais teātris” dosies atvaļinājumā, to varēs izmēģināt izbraukumos, pieļauj K.Gods. “Kaste labi iekļaujas dabā, un, ja skatītāji var redzēt debesis, tā ir forša, sirreāla sajūta,” stāsta idejas autors. Mēģinājumiem telpas ļauj izmantot Liepājas teātris.

Līdzīgi kā citos neatkarīgajos teātros, arī Goda teātrī tiek rakstīti projekti, lai gūtu nelielu atbalstu no Kultūrkapitāla fonda un Liepājas Kultūras pārvaldes projektu konkursa līdzekļiem. Patlaban top arī viens liels projekts, kam iecerēts piesaistīt prāvākus līdzekļus no sociālās integrācijas programmām. Tas būs viens vai vairāki iestudējumi, kurus pilnībā veidos bērni un jaunieši ar īpašām vajadzībām. Projektam piesaistīta ārste, kurai darbs ar šiem bērniem ir ikdiena.

Viņi paši taisīs dekorācijas, tērpus, viņu idejas tiks izmantotas izrādes sižetā, un viņi paši arī spēlēs izrādē. Agrāk K.Gods strādājis par skolotāju palīgskolā, tāpēc labi zina, uz ko parakstās.

Pavasarī Goda teātris plāno “izinkubēties” no Kurzemes biznesa inkubatora. “Sadarbība bija ļoti laba – pirmajā gadā atbalsts ir tiešām liels un noderīgs,” atzīst aktieris un uzņēmējs.

Taču otrajā gadā atbalsta apjoms sarūk, tāpēc Kaspars nolēmis mēģināt turpināt vadīt savu teātri pilnīgi patstāvīgi. Ar grāmatvedību palīdzot tikt galā sieva, bet projekti un iestudējumi top domubiedru grupā, noslēdzot autoratlīdzības līgumus. Vēlmes gūt milzīgu peļņu viņiem nav, drīzāk tā ir radošā brīvība, kas vilina. Iespēja izvēlēties ne tikai jomu, kurā strādā, bet arī konkrētu darbu.

Neatkarīgais teātris pastāvēšot kādus septiņus gadus, jo tas ir cikls, kad dzīvē kaut kas jāmaina.

Egona Zīverta foto