Liepājas muzejā norisinājās Latvijas Nacionālā kultūras centra jaunizdotās grāmatas “Dienvidkurzemes adītās jakas” atvēršanas pasākums. “Ja sievietei mugurā ir šāda jaka, to lielo godu uzreiz var lasīt viņas sejā,” atklāj grāmatas autore, Latvijas Nacionālā kultūras centra tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena.

“Tas arī deva spēku veidot šo grāmatu, jo tiešām gribējās palielīties, ka mums kas tāds ir. Turklāt tādā labā veidā, jo šādu jaku un priekšmetu vairs nav daudz. Grāmatā septiņas, tad vēl viena, šeit izstādītā, un varbūt pasaulē vēl kāda kaut kur aizklīdusi. Kopumā stāsti atdzīvojās, atbraucot uz Rucavu, tiekoties ar rucavniekiem,” grāmatu atklājot, stāsta L. Rubena. Ieguldot lielu darbu, vienkopus tika sakārtoti materiāli par septiņām Nīcā un Rucavā valkātām etnogrāfiskām jakām, kas atrodas Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumā. Adījumu rakstu zīmējumi, apraksti, krāsu un foto materiāli ir praktiski un noderīgi padomdevēji jaku adītājām.

Grāmatas atklāšanā klātesošo priekam tika izstādīta arī Liepājas muzeja krājumā glabātā Dienvidkurzemes adītā jaka, kas ir unikāla ar bagātīgo un krāšņo izšuvumu. Liepājas muzeja Kurzemes tautas tērpu informācijas centra vadītāja Lia Mona Ģibiete, apstiprinot L. Rubenas teikto, piebilst, ka visas Dienvidkurzemes adītās jakas senatnē tika valkātas tieši pie Nīcas un Rucavas tautastērpiem. Savukārt pašlaik adītās Dienvidkurzemes jakas ir aktuālas kā etnogrāfiskā mantojuma pielietojums mūsdienu apģērbā. To darināšana prasa īpašas iemaņas, tādēļ grāmatas atvēršanas pasākuma laikā Liepājas muzeja Kurzemes tautastērpu centrs piedāvāja radošās debates par jaku adīšanu, turklāt adītprasmē un demonstrējumos ar klātesošajiem dalījās Velta Dilēviča, Vija Markovska, Māra Tapiņa un citas meistares.

Lai adīšana un stāsti ritētu raiti, par īstu Dienvidkurzemes noskaņu gādāja stipro balsu īpašnieces – Rucavas sievas Sandras Aigares vadībā.