Saldenieks bibliotēku izveidojis savā privātmājā. Turpat, kur aptuveni desmit gadu uzglabātas viņam uzdāvinātu vai no makulatūras izglābtu grāmatu grēdas.

“Šajos gados pie manis nonākušas aptuveni 700 privātpersonu bibliotēkas, ik nedēļu divas, trīs, katrā – vidēji 2000 grāmatu.

Negaidīti esmu ticis pie unikāliem materiāliem,

piemēram, Latvijas Nacionālās bibliotēkas arhitekta Gunāra Birkerta tēva testamenta un starpkaru Latvijas tipogrāfijas pilna kataloga komplekta, tāda nav pat Nacionālajai bibliotēkai.

Man ir atvesta arī Rietumvācijā slavena mākslas kuratora Valda Āboliņa bibliotēka, viņš padomju laikā Maiju Tabaku aizveda uz Berlīni,” ekskursiju gar sava krājuma plauktiem iesāk kolekcionārs.

Latvijas teritorijā izdoti aptuveni divi miljoni grāmatu, kolekcionārs rēķina, ka viņa rokās vismaz brīdi bijušas gandrīz visas.

VaDa bibliotēka ir nākamais solis Valtera Dakšas grāmatu apsaimniekošanas plānā.

Izdevumu glābšana no iznīcības mobilizējusi gana lielu domubiedru grupu, kas apņēmusies aktualizēt jaunlatvieša Krišjāņa Valdemāra idejas par kopienu dibinātām un uzturētām bibliotēkām.

No 1848. gada, kad jaunlatvietis Ēdolē atvēra pirmo latviešu bibliotēku, līdz Latvijas okupācijai 1940. gadā bija izveidojies plašs un daudzveidīgs sabiedrisko bibliotēku tīkls, kuru galvenokārt uzturēja nacionālās un profesionālās biedrības, interešu klubi, kooperatīvi un citas sabiedriskas organizācijas.

Padomju vara visas nacionalizēja.

Saldenieks uzskata, ka šis politiskais gājiens latviešu kultūras telpu atstāja bez nozīmīga stūrakmeņa. Viņš sev apsolījis “šo sistēmu atjaunot un sabiedrību tai intelektuāli pieslēgt”.

Valtera līdzgaitniekam, pieredzējušajam televīzijas raidījumu autoram un bibliotekāram Rolandam Laķim ir pat vīzija – kopienas bibliotēka katrā Latvijas ciemā un mazciemā, tātad VaDa tīklā jāizveido ap 6200 bibliotēku.

Pagaidām ir tikai divas, pirmo atvēra Rīgā, nedēļu vēlāk – Saldū.

Abu atvēršanā līdzdarbojies grāmatu izdevējs un alternatīvās grāmatnīcas “Bolderāja” izveidotājs Didzis Kalniņš. 

VaDa grāmatu plauktos ir teju viss – no ideoloģiskajiem Ļeņina Kopotajiem rakstiem un Hitlera “Mein Kampf” līdz dzimumaudzināšanai Jāņa Zālīša “Mīlestības vārdā”. Kamdēļ ko tādu lasīt 21. gadsimtā?

“Kritiskās domāšanas trenēšanai,” Valters atbild nevilcinoties,

“šodienas diskusijas par vēja un saules enerģijas parkiem atklāj cilvēku analfabētismu, neprasmi izteikt viedokli un efektīvi iestāties par to.

Manuprāt, lasītprasmes uzlabošana šīs nepilnības spētu novērst. Lasītprasmi attiecinu ne tikai uz tekstu, ir tik daudz grāmatu, kas var iemācīt “lasīt” dabu, tautas dzīvesziņu un vērtības.

Mēs dzīvojam transformācijas laikā un katrs individuāli esam atbildīgi, lai mantotas vērtības iekļautos arī jaunajos laikos.

Daudzas politiskās idejas ir transformējušās un dzīvo vēl šobaltdien. Lai mēs tās atpazītu un kritiski uztvertu realitāti, jāzina šo ideju sākotne un pirmavoti.

Ļeņina un Hitlera rakstus esmu nolicis politikas un likumdošanas nodaļā. Starp citu, tā ir visai pieprasīta.

Piemēram, Latvijas Tiesnešu biedrība atrada izdevumus, kurus, mainoties sabiedriskajai iekārtai 90. gados, pati bija izsviedusi. Tagad tā cenšas savu vēsturisko bibliotēku atjaunot.”

VaDa bibliotēkas saturam nav atlases kritēriju, cauri sietam netiek neglābjami sabojāti izdevumi, piemēram, saplēsti un sapelējuši.

Valters iestājas pret pašvaldību un valsts bibliotēku praksi norakstīt pāris gadu nelietotas, bet saturiski noderīgas grāmatas.

“Nav noslēpums, ka vieglā daiļliteratūra ir vispieprasītākā. Tā nav slikta, taču lasītājiem bibliotēkā būtu jāredz, ka arī cita veida literatūrai Latvijā ir vērā ņemams piedāvājums,” turpina grāmatnieks.

Atšķirībā no pašvaldību bibliotēkām VaDa bibliotēkā neskaita lietotājus, bet idejas atbalstītājus.

Projekts nupat iesācies, tādēļ apkalpošanas serviss drīzāk ir vēlmju un ieceru apraksts, nevis detalizēti izstrādāts pakalpojums.

Interesentiem vislabāk sazināties ar VaDa bibliotēku vai nu Rīgā, vai Saldū. Jājautā pēc konkrētas grāmatas vai jādefinē interesējošā tēma.

Nākotnē viss krājums būs klasificēts digitālā katalogā, bet vēl tālākā nākotnē lietotāji saņems meklētās grāmatas elektronisko versiju.

Pašlaik lasītājiem nosūta oriģinālus izdevumus, lai kurā Latvijas nostūrī viņi dzīvotu.

Vien jāsamaksā drošības nauda, ko aprēķina pēc grāmatas tirgus vērtības. Tā svārstās no eiro par vienkāršu eksemplāru līdz pusotram tūkstotim eiro par tipogrāfiski un poligrāfiski vērtīgu sēriju.

“Mēs veidojam jauna tipa bibliotēku, tāpēc noteikti pieļausim kļūdas, taču tās mūs nebaida. Arī lasītprasmes apgūšanā viens no svarīgākajiem principiem ir atļaut sev kļūdīties – mācoties burtus un zilbes, saucot vārdus un veidojot teikumus. Paiet gadi, kamēr cilvēks iemācās lasīt,” Valters Dakša jūtas droši, ejot pa nepārskatāmu ceļu.

Pašlaik vien nojauš, ka tas būs tāls.

Publikācijas sagatavošanu atbalstījuši: