Piektdiena, 26. aprīlis Rūsiņš, Sandris, Alīna
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Gūst panākumus īstos karos

Gūst panākumus īstos karos
Foto: no Dziesmu svētku rīkotāju arhīva
01.07.2013 07:06

"Kurzemes Vārds"

Pirms vēl
luksoforā iedegusies zaļā gaisma, atskan tik ierastais skaņas signāls. Tomēr,
ieklausoties vērīgāk, jāsecina, ka nav gan ierastais, tur svilpo jauniešu kora “INTIS”
dalībnieki, dodoties uz koru karu mēģinājumu Latvijas Universitātē. “Lai
zina, ka liepājnieki iet pāri!” uzsauc puiši. 

Visas dienas garumā
sestdien gan Latvijas Universitātes Lielajā aulā, gan Rīgas Latviešu biedrības
nama zālē norisinājās tradicionālā koru sacensība – koru kari. Ieskandinot XXV
Vispārējo latviešu dziesmu un XV Deju svētku sākumu, par labākā kora titulu
četrās kategorijās sacentās 23 jauktie kori, septiņi vīru, 16 sieviešu un četri
senioru kori no visas Latvijas.

Liepāju šajā
sacensībā pārstāvēja divi sieviešu kori – Liepājas Universitātes sieviešu koris
“Atbalss” diriģentes Ilzes Valces vadībā un Liepājas Tautas mākslas
un kultūras centra sieviešu koris “Aija”, ko diriģēja Gunta Vite. Kā
arī divi jauktie kori – jauniešu koris “INTIS”, ko arī diriģēja
I. Valce, un “Laiks” Ilzes Balodes vadībā. Vislabāk koru
sacensībā veicās korim “Atbalss”, kas sieviešu koru konkurencē ieguva
otro vietu. “Spēcīga un blīva konkurence, bet sniegums – ilgstoša darba
rezultāts. Kvalitāti nevar iegūt īsā periodā, tas ir ilgstošs un pacietīgs
process. Mums – žūrijai – gribējās novērtēt to visu maksimāli precīzāk,
adekvātāk un godīgāk, cenšoties aizmirst iepriekšējos priekšstatus par koriem.
Bieži vien aiztaisīju acis un tikai klausījos koru skanējumu, muzikālās
kvalitātes. Šoreiz koru karos bija pietiekami daudz jaundarbu, kas liecina, ka
kora mūzika ir ziedoša un uzplaukstoša teritorija. Jā, žūrijai bija
izšķiršanās, izvērtēšana, dažādi varianti, bet lēmumu pieņemšana –
demokrātiska, labā Mārtiņa Klišāna vadībā,” atzīst jaukto koru žūrijas
komisijas loceklis, komponists Uģis Prauliņš. 

“Mums bija ļoti
laba programma,” atzīst G. Vite. Viņas vadītais koris “Aija”
uz skatuves kāpa viens no pēdējiem – tikai pirms deviņiem vakarā, tāpēc
satraukumā bija jāpavada visa diena un citus korus daudz nesanāca novērtēt. “Bet
arī mūsu koris tāpat kā visi pārējie tika filmēts,” ar smaidu saka
diriģente. Skatītāji koru karus varēja vērot tiešraidē, bet daudziem koristiem
pēc garās mēģinājumos pavadītās dienas tikai vakarā izdevās novērtēt gan savu,
gan citu sniegumu ierakstā.

“Liels prieks
par Liepājas Universitātes kori “Atbalss”,” atzīst G. Vite.
Bet arī “Aijai” sacensībā veicies gana labi – koris palicis tikai
dažas vietas aiz laureātiem. Turklāt tieši sieviešu koru starpā konkurence
bijusi vislielākā, viņa atzīst.

Koristēm izdevies
palikt arī uz apbalvošanas ceremoniju. “Tas bija ļoti skaists brīdis. Pat kultūras
ministre atzina, ka tik skaisti nodziedātu Latvijas himnu vēl nebija dzirdējusi.
Bet kā gan citādāk, ja himnu dzied Latvijas labākie kori,” par
spilgtākajiem apbalvošanā piedzīvotajiem brīžiem stāsta diriģente. “Ir
kari, kuros arī Latvija var uzvarēt bez ieročiem, – tie ir koru kari. 140 gadu
Dziesmu un deju svētku pastāvēšanas vēsturē esam kļuvuši par koru lielvalsti,
un pēc gada – 2014. gadā – Rīgā notiks Pasaules koru olimpiāde, kurā
Latvijai būs spoža iespēja mirdzēt un to pierādīt,” saka Kultūras ministre
Žaneta Jaunzeme-Grende.

Koru karus
vērtēja Mārtiņš Klišāns, Uģis Prauliņš, Andris Veismanis, Ēriks Ešenvalds no
Latvijas, Risto Josts un Miks Ileoja no Igaunijas, lietuvietis Vaclovs
Augustins, Ksavjers Sarasola un Havjers Busto no Spānijas, Denezs Sabo un Gabors
Holerungs no Ungārijas, slovēnis Stojans Kurets, vācietis Ralfs Aizenbaiss un
austrietis Francs Hercogs.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz