Sākot ar pulksten 13 būs iespēja vērot manteļskursteņa dūmvada apkopi skursteņslauķu izpildījumā.

Pēc tam varēs fotografēties ar tradicionālajos amata tērpos ģērbtajiem skursteņslauķiem, izmēģināt roku laimīgās pogas paberzēšanā, kā arī kopā ar skursteņslauķiem papusdienot “Hoijeres krogā”.

No pulksten 14 ”Hoijeres krogā” uzstāsties apvienība ”Saule i tuvāk”, kuras pamata skanējumu veido etnogrāfiskās kokles. To skaņas burvību papildinās perkursijas, dažādi tautas instrumenti, skaņas un dziedājumi.

Skursteņslauķis jau izsenis dēvēts par laimes nesēju, kad, pieskaroties tā pogai, iedomātās vēlmes piepildīšanās ir garantēta. Tomēr skursteņslauķa profesija ietver arī sodrējiem klātu seju, darbu vairāku metru augstumā un alpīnisma iemaņu lietošanu, neparedzami ekstrēmas situācijas, kā arī amata prasmju pārmantošanu paaudžu paaudzēs.

Latvijā nav skolas, kurās būtu iespējams apgūt skursteņslauķa arodu, tāpēc profesijas apgūšana arī mūsdienās norit veidā, kāds tas bijis raksturīgs agrākiem laikiem, kad arodu pārmantoja no paaudzes paaudzē un stingri reglamentētu amatnieku brālību ietvaros.

Sākotnēji katram pašam jāmeklē savs meistars, kurš varētu ierādīt profesiju. Pēcāk apgūtās zināšanas jātestē Latvijas Skursteņslaucītāju amata brālībā, kas neizslēdz ne eksāmenu kārtošanu, ne diploma saņemšanu – lai sākotnēji māceklis varētu kļūt par zelli, bet pēcāk jau par meistaru.

Skursteņslauķa amats Latvijā vairāk pieņemts kā vīriešu darbs, taču citur Eiropā, piemēram, Vācijā šo darbu veiksmīgi un bieži veic arī sievietes.