Iedzīvotāju interese iegūt savā īpašumā tautastērpu joprojām ir liela, un netrūkst arī interesentu, kuri apmeklē lekcijas un diskusijas par tautastērpu vēsturi, pareizu to valkāšanu, “Rietumu Radio” atzina Liepājas muzejā izvietotā Kurzemes tautastērpu informācijas centra vadītāja, Dziesmu svētku Tautas tērpu žūrijas locekle Lia Ģibiete.

“Interese par tautastērpiem īpaši uzbango gados, kad Latvijā notiek Dziesmu svētki, taču tā nenoplok arī patlaban un ir liela,” sacīja Ģibiete, norādot, ka tieši pēdējā laikā pārsteidzoši lielu interesi par tautastērpiem izrādot ārzemēs dzīvojošie latvieši.

Periods pirms dziesmu svētkiem Kurzemes tautastērpu informācijas centram bijis ļoti aktīvs darba laiks, kad daudziem svētku dalībniekiem bijis vajadzīgs padoms par pareizu tautastērpu valkāšanu, taču arī centra rīkotās diskusijas un lekcijas par tautastērpiem, kā stāsta Ģibiete, esot ļoti labi apmeklētas. “Nevaru iedomāties nevienu, kurš Latvijā nebūtu saistīts ar tautastērpu – kaut vai tā būtu nieka saktiņa, kas atrodas omammas lādītē,” interesei pamato Ģibiete

Visbiežāk vēlmi iegūt savā īpašumā tautastērpu izrādot vidējās paaudzes cilvēki, kas to vēlas atstāt kā dzimtas mantojumu nākamajām paaudzēm. Kā skaidro Ģibiete, pirmais solis uz savu tautastērpu ir saprast, “kura novada tautastērpu cilvēks vēlas”. “Tad jāskatās, ko var pats izdarīt un kur talkā jāaicina meistars,” turpina Ģibiete, norādot, ka ir svarīgi līdzdarboties tautastērpa tapšanā. “Izrādās, ka daudz varam izdarīt paši. Padomu, protams, vajag,” sacīja Ģibiete.

Jautāta par tautastērpa izmaksām, Ģibiete atzīst, ka pakāpeniski komplektējot, tautastērpu izmaksas ir saprātīgas. “Gadatirgū noskatīta saktiņa, ko spraust pie krekla – tas jau ir liels ieguvums. Visu var darīt pamazām – soli pa solim,” saka Ģibiete. Piemēram, metrs vienkārša Kurzemnieču brunču auduma maksājot 15 latus, un brunčiem vajagot vismaz trīs metrus. Taču, iegādājoties gatavu tautastērpu, esot jārēķinās ar vismaz diviem tūkstošiem latu.

Par visbiežāk izplatīto kļūdu, valkājot tautastērpu, Ģibiete uzskata “dažādu laikmetu sajaukšanu vienā putrā”. Neesot arī pieļaujams, ka valkātājs sajauc dažādu novadu tautastērpu detaļas. “Kļūdas, protams, gadās, bet kopumā situācija šai ziņā ir uzlabojusies un cilvēki kļuvuši izglītotāki,” uzskata Ģibiete.

Viņa atzīst, ka skolās jaunieši neiegūst pietiekami daudz informācijas par tautastērpiem un to vēsturi. Kurzemes tautastērpu sadarbībā ar Liepājas muzeja muzejpedagogiem esot gatavs doties uz skolām un šo kļūdu labot, kā arī gaida interesentus muzejā, kura krājums bagāts Dienvidkurzemes tautastērpiem.

Kā ziņots, vakar Liepājas muzejā, Kūrmājas prospektā 16/18, Kurzemes tautastērpu informācijas centrā notika saruna par etnogrāfiskajiem Kurzemes sievu lakatiem, aģentūru LETA informēja Kurzemes tautastērpu informācijas centra vadītāja Lia Ģibiete.

Līdz 6.decembrim Kurzemes tautastērpu informācijas centrā Liepājas muzeja ratnīcā būs skatāma Kurzemes krāšņo sievu lakatu ekspresizstāde. Izstādē būs aplūkojamas senās galvassegas no Liepājas muzeja krājumiem, dažādu lakatu pielietošanas iespējas, mūsdienu materiāli un jaunas idejas.

Kurzemes tautastērpu informācijas centru, kas darbosies, lai nodrošinātu Kurzemes tautastērpu saglabāšanu, seno prasmju apgūšanu un pielietošanu tautastērpu izgatavošanā Liepājas muzeja vēsturiskajā ratnīcā atklāja šogad aprīlī.

Kurzemes tautastērpu informācijas centru vadīs un tā darbu koordinēs pedagoģe, lektore, Dziesmu svētku Tautas tērpu žūrijas locekle, amata meistare tautas tērpu darināšanā Lia Ģibiete.

Centrs sniegs konsultācijas par tautastērpu valkāšanas tradīcijām un to izgatavošanu, iecerēti izglītojoši semināriLiepājā un novadā, kā arī individuālas konsultācijas, mūžizglītības programmas pieaugušajiem un muzejpedagoģijas programmas skolu jaunatnei, piesaistot profesionālus lektorus, konsultantus amata meistarus.

Informācijas centra nolūks ir mērķtiecīgi konsultēt par precīzu tautastērpu izgatavošanas iespējām, sniegt visu veidu informāciju par Kurzemes novadu etnogrāfijas vērtībām, popularizēt tautastērpu valkāšanas tradīcijas, demonstrēt novadu tērpu kolekcijas un paraugus.