Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra Bērnu teātris šogad svin 50 gadu jubileju. Bez ievērības šāds apaļš gada skaitlis atstāts netiks, tāpēc Biedrības nama telpās, ziediem rokās sveikt savu skolotāju Vitu Pētersoni ieradās nu jau izauguši bērni. Pēc sirsnīgiem apsveikuma vārdiem, viņi sasēžas omulīgā pusaplī un plāno svētku uzvedumu.

”Es jau saprotu, ka dažiem no viņiem ir vairāk kā 50 gadi, bet kad viņi man te tā sēž un runā, viņu balsīs es dzirdu tos bērnus, kas reiz kāpa uz skatuves vēl pavisam mazi būdami. Skatos uz viņiem un joprojām redzu mazus,” jubilejas sajūtas laikrakstam atklāj Bērnu teātra vadītāja V.Pētersone. Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra Bērnu teātris dibināts 1969. gadā un visus šos gadus kolektīva dalībnieki bijuši Liepājas pilsētas skolēni. Bērnu uzvestās izrādes rādītas kā pilsētas, tā valsts mērogā, arī konkursos ieguvušas godalgotas vietas. V.Pētersone Bērnu teātra kolektīvu vada no pašiem pirmsākumiem un lepojas, ka 2009. gadā ieguva ”Gada Liepājnieka” īpašo nomināciju par ieguldījumu bērnu teātra mākslas attīstībā Liepājā, teātra mīlestību ieaudzinot vairākām liepājnieku paaudzēm.

”Par to mīlestību uz teātri esmu pārliecināta. Šī tikšanās to visu tikai apstiprināja – redzu, ka mani pieaugušie bērni dzīvē ir sasnieguši daudz, ir inteliģenti, spēj sevi pasniegt un pārstāvēt arī publiski. Es lepojos, jo redzu, ka mans ieguldītais darbs viņiem ir ko devis,” saka V.Pētersone. Lai arī sarunas ritēja raiti, satikšanās ilga veselas trīs stundas, jo vieta tika atvēlēta ne tikai plānošanai, bet arī atmiņām, ko katrs atnesis sev līdz. V.Pētersones meita Solveiga Kūlaine atzinās, ka tas ”Pauks un Šmauks” viņai nemaz tik ļoti pie sirds neesot gājis un smējās, ja būs jāuzved tas gabaliņš kur viņa toreiz sēdējusi katlā, tagad viņa tur īsti neielīdīšot, nāksies vien nest katlu rokās. Arī citi neslēpa savas atmiņas, stāstīja un ļāvās smiekliem. V.Pētersoni visvairāk pārsteidzis tas, ka šie pieaugušie cilvēki, kas 40 un vairāk gadus atpakaļ spēlēja bērnu izrādēs, joprojām atceras kā dziesmu vārdus, tā spilgtākos tekstu fragmentus. ”Tas ir neiedomājami, es nebiju domājusi, ka tas iespiedies tik dziļi viņu atmiņās,” smaida V.Pētersone.

Atmiņu pasākumā, ko plānots rīkot 2019.gada nogalē V.Pēterone, kopā ar saviem lielajiem un mazajiem bērniem izlēmusi atainot pa fragmentam no iemīļotākajām izrādēm, lai klātesošajiem uzburtu ilgo ceļu, ko bērnu teātris veicis. Uzvedumā būs iekļauti spilgtākie brīži no izrādēm: ”Sarkangalvīte”, ”Maija un Paija”, ”Pauks un Šmauks”, ”Rūķīša zelta cimdiņi”, kas bija V.Pētersones diplomdarbs, ”Raganas trīs noslēpumi”, ”Palīgā”, ”Gliemezītis riteņbraucējs”, ”Eņģeļi varavīksnes krāsās”, ”Kaķīša dzirnaviņas”, ”Zelta atslēdziņa”, varbūt arī ”Ansītis un Grietiņa”. Ar ”Pauku un Šmauku” esot pavisam interesanti, tā rādīta vairāk kā 100 reizes, spēlēta ļoti ilgu laiku un zaķi ar mainījušies vairākās paaudzēs, sākot no 70. gadiem. Tomēr par to, vai mūsdienu bērns saprastu šo izrādi, režisore šaubās: ”Šodienas bērniem tā varētu būt pārāk naiva, viņi tur muļķojās un delverējās. Tomēr pārveidot es to nevaru, vienkārši nespēju šajā izrādē ienest kādu ļaunumu.”

Tā kā priekšā vēl gaida lieli plānošanas darbi un arī mēģinājumiem jāierēķina laiks, nākamā jubilejas pasākuma plānošana paredzēta 13.augustā. ”Ļoti priecāšos, ja mums piebiedrosies vēl kāds bijušais dalībnieks,” piebilst V.Pētersone.