Pirms trim gadiem, 2019. gada novembrī, atvēršanas svētkus piedzīvoja A. Remesa un J. Raķa grāmata “Noslēpumainā Karosta”, un šodienas jaunais izdevums ir kā turpinājums iesāktajam.

“Grāmatai bija liela piekrišana – to pirka, lasīja, slavēja,” atceras J. Raķis, tādēļ “Latvijas mediji” esot abus autorus mudinājusi par vēl vienu izdevumu. Lēnā garā ķērušies klāt. “Darbiņš virzījās uz priekšu. Varbūt ne tik ātri, kā būtu gribējies, jo Andžilam paralēli bija citas grāmatas – par “Pūt, vējiņiem!”, par Liepājas krogiem,” stāsta J. Raķis. Un tad sekojusi pēkšņā ziņa, ka A. Remess devies aizsaulē.

Godinot viņa piemiņu, J. Raķis teic: “Faktiski grāmata līdz galam netapa tāda, kāda bija iecerēta. Tas arī no manas puses bija mazliet apzināti, – cik tālu kopā tikām, tik tālu arī ir.

Tā ir kā tāda piemiņa, tāpēc nekas tur papildus netika taisīts. Uzskatu – tas, kas bija gatavs, bija pietiekami kvalitatīvs.

Man ir prieks, ka izdevniecība, neraugoties uz to, izlēma grāmatu izdot.”

Ieskicējot, par ko ir jaunais izdevums, J. Raķis teic: “Ja mūsu pirmā grāmata bija vairāk par tādiem vēsturiskiem faktiem, būvniecību, tad šajā grāmatā ir vairāk par personībām. Cits vairāk, cits mazāk, bet kas tomēr mūsu Karostai gājuši cauri. Piemēram, viņu vidū ir nacistiskās Vācijas ārlietu ministrs Ribentrops, un par šo faktu ir maz zināms. Vēl ļoti daudz dažādu personību esam apskatījuši tieši Karostas griezumā.”

“Šīs grāmatas mērķis ir tikai pavērt spraugu aizkarā uz sendienām un atgādināt par šiem cilvēkiem. Un,

ieskatoties viņu raibā mūža gājumā, varbūt lasītāju acu priekšā pavērsies arī skats uz varonīgas un skarbas, dramatiskas un traģiskas elpas apvīto vietu Baltijas jūras krastā,

kas padarīja gludāku šo cilvēku tālāko ceļu,” savukārt par grāmatu sacījis tās līdzautors A. Remess, ko patlaban sabiedrībai pavēsta izdevniecība.

“Mums bija ļoti interesanti,” J. Raķis atbild, vaicāts, kāda bijusi abu kungu sadarbība. “Gadu starpība – tas nebija šķērslis, bet raksturi mums bija katram savs un pietiekami spurains. Viena ir lieta, ja tu pats kaut ko dari, raksti, bet cita, ja tu dari kaut ko kopdarbā. Vienam otru pārliecinot vai pastāvot uz savu, mums dažbrīd aizgāja diezgan augstos toņos, viens ar otru pat nerunājām. Bet tomēr darbiņš uz priekšu gāja. Man ir prieks, ka šī grāmata ir tapusi.”

J. Raķis spriež, ka kāda iekšēja tuvība, saikne ar A. Remesu izveidojusies, kad pats pirms ilga laika strādājis izdevniecībā “Kurzemes Vārds”. “Mums bija domu sakritība, skats uz dzīvi. Iespējams, tāpēc viņš mani uzrunāja pirmajai grāmatai. Un es ļoti labprāt piekritu, zinot viņa vieglo roku, stilu, kādā viņš rakstīja. Tas mani imponēja, un mēs rāvām vaļā.

Cik zinu, Andžils nebija cilvēks, kurš rakstīja uz pasūtījumu. Tomēr izlēma pats, kas viņam patika, un par to viņš arī rakstīja. Ja pašam nebūtu interese un patikšana, tad diez vai būtu tapušas šīs grāmatas.”

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.